N. Ušakovam pēc pirmajām pārkaršanas pazīmēm vajadzēja paiet malā, atpūsties, pasēdēt, padzert ūdeni, cilvēkiem no malas vajadzēja piedāvāt viņam aplikt ap kaklu un galvu kaut ko aukstu, uzskata A.Prokopčuks.
"Ja nekad
iepriekš neesat skrējis, pusmaratonu nenoskriesiet. 21 kilometra
distancei ir jāgatavojas divus līdz trīs mēnešus, tas ir kā minimums. Ja skrienot varat bez aizelšanās kaimiņam stāstīt anekdoti – tad tas ir pareizais temps neprofesionālam maratona dalībniekam," norāda treneris.
"Svarīgs ir dzeršanas režīms. Karstā laikā cilvēkam, kas nepanes karstumu, ir jādzer vairāk. Tāpat daudz kas atkarīgs no iepriekšējās dienas, varbūt cilvēks jau iepriekšējās dienas ir bijis noguris. Turklāt mērs nav īpaši trenēts cilvēks. Arī sportistam tas nebūtu viegli. Tas, ka organisms nepaguva atjaunoties, nospēlēja savu lomu," vērtē treneris.
Treneris iesaka cilvēkiem, kas savu spēju robežas nezina, izvēlēties pareizo skriešanas tempu.
"Nesagatavotam cilvēkam pareizais temps ir šāds – viņš skrienot var gaitā stāstīt savam kaimiņam anekdoti, mierīgi sarunāties. Bez aizelšanās. Ja trūkst gaisa, kad vēlos kaut ko pateikt, tātad temps ir par strauju. Tāpat skrienot nevajadzētu just slāpes, jo tas jau liecina, ka esat atūdeņojies un ir jābūt uzmanīgiem. To saku nesagatavotiem cilvēkiem," tā A. Prokopčuks.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests datus par citu Nordea Rīga maratona skrējēju veselības porblēmām sniegs dienas gaitā.
Jau vēstījām, ka N.Ušakovam svētdien neizdevās pieveikt plānoto
distanci. Svētdienas pusdienlaikā N.Ušakova ieraksts twitter vēstīja, ka
viņš sācis skriet pusmaratona distanci, taču izstājies. A.Kononova
sacīja, ka mērs izstājies veselības problēmu dēļ.
(precizēta 2.rindkopa)