Nodomu vēstulē SVF tiek solīts līdz gada beigām sagatavot stratēģiju, norādot, kuriem valsts uzņēmumiem būtu jāpaliek valsts uzņēmumiem, kuri ir jāpārveido par valsts aģentūrām vai jāprivatizē. Līdz šā gada septembra beigām tiks sagatavots visu valsts uzņēmumu saraksts, iekļaujot informāciju par to peļņu, saņemtajām subsīdijām, dividenžu maksājumiem, nodarbinātības un algu līmeņiem. Uzņēmumu nosaukumi netiek konkretizēti. Iepriekš, komentējot izskanējušās aizdomas par nodomu pēc vēlēšanām privatizēt tādus uzņēmumus kā Latvijas Valsts meži, Latvenergo un Latvijas dzelzceļš, premjera Valda Dombrovska (JL) pārstāvji vēstīja, ka minētos valstij piederošos uzņēmumus nav plānots privatizēt un šāda veida apsolījumi aizdevējiem nav doti.
Memorandā ar ES savukārt šis solījums izskan nedaudz citādāk - līdz 2010.gada beigām tiek solīts iesniegt novērtējumu par variantiem attiecībā uz daļas valsts un pašvaldību īpašumā esošu uzņēmumu un to filiāļu iespējamu pārstrukturēšanu, pārvēršanu par valsts aģentūrām vai privatizāciju saskaņā ar Latvijas Valsts pārvaldes likumā noteiktajiem kritērijiem.
Tāpat dokumentos, ko akceptējusi Latvijas valsts un arī aizdevēji, minēts, ka šogad nodokļi netiks samazināti, savukārt nākamgad tie pieaugs. Kā jau iepriekš izskanējis, paredzēts palielināt patēriņa nodokļus un samazināt darbaspēka nodokļus.
Piemēram, samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pielīdzināšana standarta 21% PVN likmei varētu radīt ieņēmumus 95 miljonu latu apmērā (0,8% no IK), lai gan neto ietaupījumi varētu būt nedaudz mazāki, ņemot vērā nepieciešamos kompensējošos pasākumus iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem aizsardzībai, vērtēts dokumentos. Palielinot nekustamā īpašuma nodokli, saskaņā ar jaunāko SVF tehniskās palīdzības ziņojumu varētu palielināt ieņēmumus par pusprocentu no IK. Tiek arī apsvērti priekšlikumi progresīvi palielināt ikgadējās automobiļu nodevas likmi un atcelt nodokļu atvieglojumus, kas izrādījušies neefektīvi. Auto nodokļa reforma tikšot balstīta uz vides un turīguma apsvērumiem. Veicot nodokļu izmaiņas, tiek solīts vienlaikus pasargāt gados vecus cilvēkus un bezdarbniekus.
Priekšlikumus izdevumu samazināšanai
un iespējamai nodokļu palielināšanai tiek solīts izstrādāt līdz oktobra beigām. Līdz šim identificēti iespējamie konsolidācijas pasākumi ar kopējo fiskālo
ietekmi aptuveni 3% no IK apjomā. "Galīgais pasākumu saraksts ietvers
vēl citus pasākumus, un tas būs ievērojami lielāks par nepieciešamo
konsolidācijas apjomu, lai nodrošinātu nākamai valdībai izsvērtas
izvēles iespējas," sola pašreizējā valdība.
Vērtējot nesen veiktos nodokļu samazinājumus, piemēram, PVN samazinātās likmes piemērošanu viesnīcām, Latvijas valdība SVF pauž viedokli, ka joprojām ir iespējams sasniegt gada beigām noteikto fiskālā deficīta mērķi. "Šie pasākumi, kuru fiskālā ietekme ir aptuveni 13,2 miljoni latu (0,1% no iekšzemes kopprodukta (IK)), ir pretrunā mūsu iepriekšējās Nodomu vēstules apsolījumam atturēties no nodokļu samazināšanas 2010.gadā. Esam arī palielinājuši izdevumus, ieviešot tīro aizdevumu shēmu lauksaimniekiem (0,1% no IK) un paātrinot nacionālās bibliotēkas celtniecību (0,1 % no IK). Mēs apzināmies, ka šie pasākumi palielinās nepieciešamo konsolidācijas apjomu 2011.gadā, lai saglabātu mūsu virzīšanos uz parāda ilgtspēju un Māstrihtas kritēriju izpildi," atzīst Latvijas valdība.
Lai kompensētu šo pasākumu ietekmi un nodrošinātu, ka šā gada fiskālā deficīta mērķis ir sasniedzams, valdība plāno samazināt vispārējās valdības tīro aizdevumu apjomu no 142 līdz 112 miljoniem latu (0,3 % no IK), ņemot vērā, ka dažiem Satiksmes ministrijas administrētajiem projektiem 2010.gadā, tai skaitā Rīgas lidostai, kā arī Ventspils un Liepājas ostām, būs nepieciešams mazāks finansējums.
Dokumentā, kas tikai nesen apstiprināts no aizdevēju puses, teikts, ka līdz šā gada novembra beigām parlaments saņems konkrētus 2011.gadā īstenojamus priekšlikumus attiecībā uz pensiju sistēmu.
Savukārt līdz gada beigām tikšot pieņemti lēmumi, lai vēl vairāk sašaurinātu vienotās algu sistēmas atalgojuma amplitūdas, tādējādi panākot pārredzamāku atalgojuma sistēmu. Tikšot arī veikti pasākumi, lai izveidotu vispārēju publiskā sektora atalgojumu datubāzi, kas nodrošinātu ciešāku pārraudzību.
Līdz gada beigām, izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību, valdība arī sola "stiprināt šādus cilvēkresursu pārvaldības sistēmas komponentus: (i) karjeras attīstība, (ii) ierēdņu un darbinieku ikgadējas novērtēšanas sistēma, balstoties uz kompetenci un paveikto". Līdz 2011.gada marta beigām tikšot rosinātas vajadzīgās izmaiņas noteikumos, lai uzlabotu uz padarīto balstītu atlīdzību, "tādējādi radot stimulu viskvalificētākajiem publiskā sektora darbiniekiem". Tiks arī izstrādāti noteikumi, kas ierobežo to publiskās pārvaldes darbinieku daļu, kuri var saņemt visaugstākos snieguma rādītājus.
Dokumentos tiek prognozēts, ka šogad IK samazināsies par 3,5%, bet izaugsme 2011.gadā varētu sasniegt apmēram 3,5% procentus.
2010.gadā tiek prognozēts neliels bezdarba pieaugums, vidēji līdz 21%, kas sāks samazināties 2011.gadā. Joprojām nemainīgs ir Latvijas mērķis ieviest eiro 2014.gada 1.janvārī.