Pūce atskaitē pēc 100 dienām amatā uzsver pašvaldību stingrāku uzraudzību

Pūce preses konferencē norādīja, ka atsevišķās pašvaldībās konstatēti likuma pārkāpumi, vairākās tie novērsti. Kopumā pašvaldības darba pastiprināta uzraudzība veikta un informācija par tās darba organizēšanu pieprasīta no vairākiem desmitiem pašvaldību. Jāatgādina, ka pēc ierēdņu veiktā izvērtējuma Pūce pieņēma lēmumu no amata atstādināt Rīgas pašvaldības priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (Saskaņa).

Ministrija ir sagatavojusi ieteikumus pašvaldībām par kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanu un normatīvo aktu pareizu interpretāciju. Tāpat panākta vienošanās ar Valsts kontroli par turpmāku sadarbību pašvaldību uzraudzībā.

Tāpat Pūce norāda, ka jāmazina pašvaldību nevienlīdzība, tāpēc nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma, kas "tiks turpināta visu iedzīvotāju interesēs".

"Esam guvuši Saeimas un Ministra kabineta(MK) atbalstu administratīvi teritoriālās reformas veikšanai. Ir pienācis laiks saskatīt iespējas, kuras dod pārdomātas reformas vides un klimata jomās. Valsts un pašvaldību pakalpojumu digitalizācija būs ievērojams panākums un ieguvums, kas padarīs mūsu katra ikdienu ērtāku, bet valstij palīdzēs virzīties vienotā, mūsdienām atbilstošā solī kopā ar pārējo pasauli. Ir reformas un lēmumi, kur saprotam, ka ir laiks kopīgai drosmei pieņemt lielus lēmumus," preses konferencē norādīja ministrs, kurš reformu nosaucis par vienu no šīs valdības prioritātēm.

Pūce atgādināja, ka ir izstrādāti kritēriji, pēc kuriem veidotu jaunās pašvaldības un tapis teritoriālā iedalījuma modeļa piedāvājums ar 35 pašvaldībām. Pēc tam, kad 14. maijā MK izskatīs informatīvo ziņojumu, ministrija par šo piedāvājumu uzsāks konsultācijas ar pašvaldībām un tikšanās ar iedzīvotājiem.

Pūce norādīja, ka reģionālās politikas mērķim turpmāk jābūt iedzīvotāju ienākumu līmeņa atšķirību samazināšanai jau līdz 2028. gadam. VARAM ir uzsākusi diskusijas ar plānošanas reģionu, pašvaldību, nozaru ministriju, NVO, augstskolu un pētniecisko organizāciju pārstāvjiem par reģionālās politikas nākotni, t.sk. panākot Eiropas Savienības fondu efektīvāku izlietojumu reģionu līdzsvarotai attīstībai, nodrošinot darba iespējas reģionos, kā arī pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību.

Viena no prioritātēm ir Valsts vides dienesta (VVD) darba stiprināšana un kapacitātes paaugstināšana. Valsts kancelejā tika izsludināts konkurss uz vakanto VVD vadītāja amatu. Ministru kabinets pagājušajā nedēļa VVD ģenerāldirektores amatā apstiprināja konkursa uzvarētāju Elitu Baklāni-Ansbergu, pieredzējušu valsts pārvaldes profesionāli un stratēģisku pārmaiņu speciālisti.

Ministrija ir izstrādājusi Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.-2030 gadam, kura mērķis ir samazināt dažādu gaisu piesārņojošo vielu radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Plāns ir nodots sabiedriskai apspriešanai.

Nodrošināta arī Latvijas aktīva dalība ES notiekošajās  diskusijās par ES oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju un martā izstrādāta un apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija. Latvijai būs jāsagatavo sava stratēģija klimata pārmaiņu jomā. Pūces norāda, ka prioritāte ir virzīt Latviju kā klimata politikas līderi Eiropā ar mērķi izmantot iespējas, kuras sniedz pāreja uz oglekļa mazietilpīgo ekonomiku visā Eiropā.

Šajā laikā apstiprināts nacionāla mēroga pētījums par plūdu riska novērtējumu 2019.-2024. gadam. Novērtējumā identificētajām riska teritorijām līdz nākamajam gadam būs izstrādātas vai atjaunotas plūdu postījumu un plūdu riska kartes.

Uzsākta Norvēģijas finanšu instrumenta Klimata pārmaiņu un vides programmas īstenošana. 23. aprīlī parakstīts līgums starp Latviju un Norvēģiju par programmas īstenošanu. Programmā paredzēti ieguldījumi 16,5 miljonu eiro apmērā, lai veiktu piesārņotu vietu sanāciju un risinātu klimata pārmaiņu jautājumus, tādus kā nacionālās brīdināšanas sistēmu uzlabošana un ilgtspējīga zemes resursu pārvaldīšana.

Saskaņota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta reģionālās attīstības programma. 16. aprīlī valdība atbalstīja VARAM sagatavoto Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta Reģionālās attīstības programmas saturu. Latvijai būs pieejams 11,7 miljonu eiro liels finansējums uzņēmējdarbības atbalstam, pašvaldību labas pārvaldības veicināšanai un sadarbībā ar Kultūras ministriju kultūras produktu radīšanai Latvijas reģionos.

Lai veicinātu un popularizētu digitālās iespējas, tostarp eID kartes un e-adreses izmantošanu, tika uzsākta programma Mana Latvija.lv. Dari digitāli!, kuras ietvaros, lai iedzīvotājiem palīdzētu un iedrošinātu izmantot valsts radītos e-pakalpojumus, ir notikušas vairāk nekā 900 jaunu digitālo aģentu mācības. Savukārt ikgadējās kampaņas Digitālā nedēļa ietvaros 2019. gadā notikuši aptuveni 600 pasākumi e-prasmju pilnveidei dažādās Latvijas vietās.