Latviešu valoda globalizācijas apstākļos var neizdzīvot, jo strauji sarūk tās lietotāju skaits un tā netiek valstiski aizsargāta. “Šodienas svarīgākais jautājums - vai Latvija 2009.gadā ir tāda, kādu mēs to vēlamies redzēt? Pirms 21 gada 1988. gada 1.jūnijā plēnums bija pagrieziena punkts Latvijai, šodienas situācija nav mazāk nozīmīga,” padome paskaidrojusi plēnuma sasaukšanas iemeslus.
Latvijas Radošās savienības 1.jūnijā organizēs plēnumu Latvijas Nacionālajā teātrī. Uz to aicināts ikviens, “kas nav mierā ar to, ka mūsu acu priekšā tiek izsaimniekota Latvijas ekonomika, iznīcināta kultūra, izniekota vēsturiskā iespēja veidot pašiem savu valsti”.
1988.gada 1. un 2.jūnijs pieteica sākumu Baltijas republiku valstiskuma atjaunošanai, atceras dzejnieks un toreizējais Rakstnieku savienības vadītājs Jānis Peters. Plēnuma sasaukšanas iniciatīva piederēja Rakstnieku savienībai, kas ģenerēja sabiedrībai nozīmīgas idejas un, konsolidējoties ar pārējām radošajām savienībām, kļuva par padomju varai negaidītu spēku.
1. un 2.jūnija saiets tika iecerēts kā pirmais oficiālais protests pret nacionālo nihilismu, latviešu pārtautošanu un republikas pazemošanu visā gandrīz 50 gadu vēsturē. Īpaši nozīmīga bija konferences tēze par balto plankumu likvidēšanu vēstures jautājumos un rezolūcijā ierakstītais: «Lai atjaunotu vēsturisko patiesību, iepazīstināt republikas sabiedrību ar Ribentropa-Molotova 1939.gada 23.augusta pakta slepenajiem protokoliem.» Toreizējā politiskā komentētāja Mavrika Vulfsona runa bija pirmā no oficiālas un atklātas tribīnes visā Padomju Savienībā par Vācijas-PSRS 1939.gada līguma un slepeno protokolu nelikumību.
Latvijas Radošo savienību padomē ietilpst Latvijas Komponistu savienība, Latvijas Dizaineru savienība, Latvijas Zinātnieku savienība, Mākslinieku savienība, Rakstnieku savienība, Latvijas Kinematogrāfistu savienība, Latvijas Teātra darbinieku savienība, Latvijas Fotogrāfijas mākslas savienība FIAP, Latvijas Dramaturgu ģilde un Latvijas Arhitektu savienība.
