Jūs iepriekš daudz esat kritizējis valdību par nodokļu politiku, kas nav draudzīga pašvaldībām. Kā jūs skatāties uz nākamo gadu?
Es kritizēju līdzšinējās valdības politiku, kas bija vērsta pret pašvaldībām. Šodien, ja mēs skatāmies uz pašvaldībām, pirmais, ko mēs ieraugām, - no 119 pašvaldībām tikai 16 ir donori - pašvaldības, kuras veic iemaksas izlīdzināšanas fondā. Ja mēs turpināsim piekopt šādu politiku, pašvaldību kā tādu pēc definīcijas vairs nebūs. Pašvaldībām ir jābūt patstāvīgām ar pašu veidotu budžetu. Bet, ja tikai neliela daļa no tām var dzīvot no saviem līdzekļiem un ir tikai sešpadsmit, kas iemaksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā, tas nozīmē, ka Latvijas politika ir vērsta uz pašvaldību iznīcināšanu. Ja pašvaldība saņem līdzekļus no izlīdzināšanas fonda, tā nav ieinteresēta aktīvi piesaistīt investorus, atbalstīt uzņēmējdarbību, ieguldīt infrastruktūrā, palielināt nodokļu ieņēmumus, radot jaunas darbvietas. Kāpēc to darīt, ja, nedarot neko, var saņemt!
Cik Jelgava katru gadu iemaksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā?
Šogad mēs maksājām 600 tūkstošu latu, bet nākamā gada plāns paredz ap 800 tūkstošiem. Tas nav maz. Jelgavas gada budžets ir ap 22 miljoniem latu. Jebkurā gadījumā Jelgavas ienākumi ir lielāki nekā vairākumam citu pašvaldību. Bet mūsu ienākumu bāze tomēr varētu būt lielāka. Tāpēc mēs runājam, lai vismaz 84% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa paliktu pašvaldību rīcībā un lai mūsu ienākumu bāze ilgtermiņā būtu nemainīga, ar ko varētu rēķināties.
Varbūt jūs redzat kādu politiķi, kas varētu būt nākamais pašvaldību ministrs, kas varētu īstenot politiku, kura vairāk atbilstu pašvaldību interesēm?
Jā, skatīsimies, kas jaunajā valdībā būs vides un reģionālās attīstības ministrs. Jo no tā ļoti ir atkarīgs, kā turpmāk veidosies pašvaldību sistēma. Mēs labprāt šajā amatā redzētu Māri Kučinski.
Jūs viņu izvirzāt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vārdā?
Nu ko mēs varam izvirzīt? Mēs neesam tā politiskā organizācija, kas izvirza. Bet mēs labprāt redzētu šajā amatā saprātīgu cilvēku, kurš saprot pašvaldību.
Kučinski?
Kučinski. Jā, protams, ir vēl cilvēki, kas ar pašvaldībām ir darbojušies. Otrs cilvēks, kas labi varētu zināt pašvaldību lietas, ir Artis Stucka, kurš ir cilvēks ar augstāko zinātnisko grādu pašvaldību tiesībās. Mēs visu laiku runājam, ka pašvaldības kā institūcijas vajadzētu nostiprināt Satversmē. Pasaulē to dara. Kāpēc Latvijā joprojām divdesmit gados mēs neesam atraduši veidu, kā noformulēt pašvaldību vietu un uzdevumus Satversmē?
Jūs iepriekš daudz esat kritizējis valdību par nodokļu politiku, kas nav draudzīga pašvaldībām. Kā jūs skatāties uz nākamo gadu?
Es kritizēju līdzšinējās valdības politiku, kas bija vērsta pret pašvaldībām. Šodien, ja mēs skatāmies uz pašvaldībām, pirmais, ko mēs ieraugām, - no 119 pašvaldībām tikai 16 ir donori - pašvaldības, kuras veic iemaksas izlīdzināšanas fondā. Ja mēs turpināsim piekopt šādu politiku, pašvaldību kā tādu pēc definīcijas vairs nebūs. Pašvaldībām ir jābūt patstāvīgām ar pašu veidotu budžetu. Bet, ja tikai neliela daļa no tām var dzīvot no saviem līdzekļiem un ir tikai sešpadsmit, kas iemaksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā, tas nozīmē, ka Latvijas politika ir vērsta uz pašvaldību iznīcināšanu. Ja pašvaldība saņem līdzekļus no izlīdzināšanas fonda, tā nav ieinteresēta aktīvi piesaistīt investorus, atbalstīt uzņēmējdarbību, ieguldīt infrastruktūrā, palielināt nodokļu ieņēmumus, radot jaunas darbvietas. Kāpēc to darīt, ja, nedarot neko, var saņemt!
Cik Jelgava katru gadu iemaksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā?
Šogad mēs maksājām 600 tūkstošu latu, bet nākamā gada plāns paredz ap 800 tūkstošiem. Tas nav maz. Jelgavas gada budžets ir ap 22 miljoniem latu. Jebkurā gadījumā Jelgavas ienākumi ir lielāki nekā vairākumam citu pašvaldību. Bet mūsu ienākumu bāze tomēr varētu būt lielāka. Tāpēc mēs runājam, lai vismaz 84% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa paliktu pašvaldību rīcībā un lai mūsu ienākumu bāze ilgtermiņā būtu nemainīga, ar ko varētu rēķināties.
Visu interviju lasiet pirmdienas, 16.decembra, laikrakstā Diena!