Reformas uz papīra, darbi vēl priekšā
Strukturālās reformas valsts pārvaldē, veselības aprūpē un izglītības sistēmā jau aprīļa sākumā tika pasludinātas par valdības prioritāti, veidojot budžeta grozījumus ar vidēja termiņa (trīs gadu) perspektīvu, un kritēriju ārvalstu aizdevumu saņemšanai. Meklējot atbildi, vai tagad, kad Saeima ir pussoli līdz budžeta grozījumu apstiprināšanai, reformu īstenošana ir skaidri izmērāma ietaupītajos miljonos, Dienai nākas secināt, ka darbi ir lēni, un atbildes, kā tieši reformas notiks un kādu labumu dos, aizvien ir līdz galam neskaidras. Straujākus soļus gatava spert Veselības ministrija, bet valdība kopu reformas sola turpināt. Uz pirkstiem skatās sociālie partneri — darba devēji un ņēmēji, kas tieši reformu īstenošanā, nevis nodokļu palielināšanā redz veidu, kā ietaupīt budžetu.
Veselības aprūpe
Veselības ministrija (VM) slimnīcu strukturālo reformu plānu jeb māsterplānu turpmākajiem četriem gadiem varētu jau sākt īstenot, nesagaidot nākamo gadu, kā bija iepriekš paredzēts, Dienu trešdien informēja veselības ministrs Ivars Eglītis (TP). Viņš pieļauj, ka jau no šā gada rudens — 1.septembra — aptuveni puse no esošajām 25 lokālajām daudzprofilu slimnīcām varētu pārtapt aprūpes slimnīcās ar vairākiem ambulatorajiem profiliem. "No 1.septembra valsts no šīm slimnīcām vairs nepirks dzemdību un ķirurģisko palīdzību," saka I.Eglītis. Tiesa, šajās slimnīcās līdztekus pacientu aprūpei plānots saglabāt traumpunkta funkcijas.
Jūlija sākumā, kad tiks publiskots māsterplāns (paredzēs 24 slimnīcas 59 vietā), būs zināms, kuras lokālās slimnīcas tiks pārveidotas. Slimnīcu vadītāji par to tad arī tiks informēti. Šāds pavērsiens, paātrināti īstenot slimnīcu reformu, saistīts ar papildu 45 miljonu latu lielo samazinājumu veselības aprūpei, ko ministrija iesniegs budžeta grozījumu otrajam lasījumam. Pēc veselības ministra vārdiem, šī prasība "vakar nāca kā liels pārsteigums, auksta duša". Jau vēstīts — VM turpmākos četrus gadus plāno slimnīcu skaitu samazināt divarpus reižu, taču budžeta "griezums" šo procesu, pēc ministra teiktā, paātrinās.
Valsts pārvalde
Reforma, kas ļoti konkrēti atbildētu, kādas funkcijas valsts pārvalde turpmāk veiks, kādas likvidēs, kādas nodos privātajam sektoram, kuras uz laiku iesaldēs un kuras tiks apvienotas, lai dažādas iestādes tās nedublētu, pagaidām iesprūdusi starp papīru kaudzēm un budžeta izdevumu samazinājumiem.
Labā ziņa ir tā, ka Valsts kanceleja veikusi valsts pārvaldes funkciju auditu. Tas secina, ka pavisam valsts pārvalde nodrošina 844 funkcijas. Pēc VK ekspertu vērtējuma, daļu no tām nododot privātajam sektoram, likvidējot un apvienojot, valsts budžetā gadā varētu ietaupīt ap 90 miljonus latu. Tiesa, valdībā diskusija par īstenoto funkciju auditu vēl nav bijusi, tādēļ šobrīd nav skaidra lēmuma, kādas funkcijas valsts pārvalde turpmāk pildīs un kādas ne. Tas arī ir iemesls, kāpēc aprēķini, cik daudz naudas valsts pārvalde varētu ietaupīt, ir visai stiepts jēdziens. Skaitļos definēts ir, ka pārvaldē nodarbināto skaitam reformu rezultātā jāsarūk par aptuveni 8000.
Tiesa, nevar teikt, ka valsts pārvaldes tauku mazināšanā nekas nav darīts, jo katra ministrija un tās pārraudzības iestādes, pildot uzdevumu samazināt budžeta tēriņus, īsinājušas administratīvo aparātu, kā arī apvienojušas vai likvidējušas padotībā esošās valsts aģentūras. No 75 valsts aģentūrām pašreiz sākta 39 reorganizācija.
Izglītība
Izglītībā redzamākais reformu auglis ir vienošanās, ka no septembra vispārējās izglītības sistēmā tiek ieviests jauns finansēšanas princips "nauda seko skolēnam", kas nozīmē, ka skolotāju algām paredzētās naudas apjomu, ko valsts piešķir pašvaldībām, noteiks skolēnu skaits katrā novadā. IZM aprēķini liecina, ka neefektīvas varētu būt skolas, kurās mācās mazāk par 100 skolēniem, un tādu ir 280. Tomēr tas nenozīmē, ka tās visas slēgs, jo lielajām novada skolām būs iespēja dotēt mazās. Cik skolu varētu slēgt, IZM atsakās atbildēt un norāda, ka tā ir pašvaldību atbildība. Iepriekš plānots, ka summa uz vienu skolēnu būs 973 lati gadā, taču tā samazināsies proporcionāli pedagogu algas samazinājumam, kas gaidāms budžeta grozījumu kontekstā.
Reformas skar arī profesionālo izglītību. Šobrīd jau ir slēgta Rīgas 10.arodskola, un apstiprināti MK rīkojuma projekti par triju profesionālās izglītības iestāžu reorganizāciju. Apes arodvidusskolu pievienos Alsviķu Profesionālajai vidusskolai, Kazdangas profesionālo vidusskolu — Cīravas arodvidusskolai, bet Daugavpils Mežciema arodskolu — Daugavpils 1.arodvidusskolai. Šo skolu reorganizāciju plānots pabeigt līdz 1.jūlijam. Vēl paredzēts Rīgas Jūras transporta profesionālo vidusskolu un Rīgas 13.arodvidusskolu pievienot Rīgas Būvamatniecības vidusskolai; Vangažu arodskolu, iespējams, pievienot Mālpils Profesionālajai vidusskolai vai arī kopā ar Rīgas Dzelzceļnieku skolu pievienot Rīgas 3.arodskolai, bet Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikumu plānots pievienot Rīgas Purvciema Amatu skolai.
Vēl IZM ar trim novadu vadītājiem plānojot pārrunāt iespēju arodskolas pārveidot par filiālēm, savukārt ar aptuveni desmit novadu jaunajām domēm pārrunās iespēju par atsevišķu profesionālās izglītības iestāžu nodošanu pašvaldībām ar 2010.gada 1.janvāri, taču konkrētas skolas IZM atsakās minēt.
Izglītības ministres preses sekretāre Agnese Korbe sacīja, ka "nav indikāciju", ka varētu slēgt kādu augstskolu. Nozīmīgākās pārmaiņas varētu skart filiāles un atsevišķas studiju programmas, kas dublējas. Piemēram, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) apšaubot nepieciešamību pēc Latvijas Universitātes filiāles Daugavpilī un Daugavpils Universitātes filiāles Rīgā. IZM arī uzskata, ka augstskolām nav vajadzīga virkne studiju programmu, kas dublējas. Tomēr šajā gadījumā vienīgais instruments IZM rokās ir valsts finansējuma samazināšana, taču lēmums, kā apcirpt izmaksas, būs jāpieņem katrai augstskolai pašai, tāpēc teorētiski ir iespēja, ka tās saglabā arī filiāles un dublētās programmas, samazinot citus izdevumus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.