Reglamentē arī trešo personu darbību

Risku M.Kučinskis redz mediju iespējās šajās dienās aģitēt par atsevišķām partijām vai arī slēptajās reklāmās, kas var parādīties. Likumā arī dotas tiesības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam aizliegt kādai partijai veikt priekšvēlēšanu aģitāciju, ja tiek konstatēti pārkāpumi tās darbībā. Taču komisijas pārstāvis cer, ka KNAB godprātīgi izmantos savas lielās pilnvaras. KNAB lēmumu partijas varēs pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā, taču lēmuma izpilde tādēļ netiks apturēta. Likumi paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir 120 dienu. Medijiem tā laikā ir pienākums informēt KNAB par noslēgtajiem reklāmas līgumiem, raidorganizācijām un preses izdevumiem ir jāpublisko raidlaiku un reklāmas laukumu izcenojumi. Līgumus par reklāmu izvietošanu partijas un mediji varēs slēgt tikai tieši, neizmantojot starpniekus. Saeima ir definējusi trešo personu darbību — tā likumā ir ar politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistīta persona. Par trešo personu uzskatāma fiziska, juridiska persona vai reģistrēta šāda personu apvienība, kas savā vārdā veic priekšvēlēšanu aģitāciju ne vairāk kā 15 minimālo mēnešalgu apmērā, kas būtu 2700 lati. Likumi paredz, ka trešās personas, kuras pārkāpušas aģitācijas ierobežojumus, tiek sauktas pie atbildības. "Mēs, no vienas puses, esam radījuši pamatu izteiksmes brīvībai, bet, no otras puses, uzlikuši saprātīgus un samērīgus ierobežojumus, tādējādi padarot priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu skaidrāku un pilnvērtīgāku," sēdē sacīja M.Kučinskis. Opozīcijā esošā Jaunā laika deputāts Artis Kampars arī sēdē atzina, ka aģitācijas likumu pieņemšana esot pozitīvais piemērs "šajā šobrīd ļoti nestabilajā gaisotnē, kas parāda, cik labu un kvalitatīvu likumdošanu produktu mēs varam panākt tad, ja pozīcija ieklausās opozīcijā un pozīcija ņem vērā ekspertu vērtējumus, viedokli".