Budžeta izdevumi šobrīd, arī pēc visiem grozījumiem, ir 5 miljardi latu, skaidroja E.Repše. “Nākamgad, samazinot budžeta deficīta līmeni līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IK), mēs neatgriežamies pat pagājušajā gadsimtā, mēs atgriežamies tikai 2006.gada budžeta izdevumu līmenī. Tātad tas nav nekas nesasniedzams,” sacīja finanšu ministrs.
E.Repše uzsvēra, ka “šī nauda vairs netiks tērēta caur valsts budžetu, ar vienu roku atņemot nodokļu maksātājiem un ar otru roku visādos, tajā skaitā apšaubāmos veidos, iztērējot. Šī nauda paliks iedzīvotāju, uzņēmēju rokās”. Nauda, ko valsts budžets tērē, būtībā ir nodokļu maksātājiem atņemta nauda, un to naudu, kas paliek nodokļu maksātāju rokās, viņi var ieguldīt attīstībā, ražošanā, jaunu produktu radīšanā, skaidroja E.Repše. Savukārt valsts budžetā nonākusī nauda pēc definīcijas tiekot iztērēta patēriņam.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzskata, ka būtu bijis jādiskutē par to, vai budžets nav vēlreiz jāgroza šogad rudenī, ņemot vērā IK kritumu, nevis jāgaida 2010.gads, kad būs “jāgriež” miljards. Lai šogad sasniegtu 7% budžeta deficītu, būtu šogad jāgroza budžets vēl oktobrī, citādi deficīts būs 9-10% un 2010.gadā nebūs iespējams sasniegt eiro ieviešanai nepieciešamos 3%. Bankas prezidents uzskata, ka ir svarīgi cilvēkiem skaidri pateikt, ar ko viņiem rēķināties vēl šogad un arī nākamgad.
Finanšu ministrs E.Repše precizēja, ka grozījumi, ko šobrīd valdība gatavo, nodrošinās 7% vai “tam tuvu” budžeta deficītu 2009.gadā, un pie vēl vieniem budžeta grozījumiem valdība ķersies tikai “ļoti ārkārtas situācijā”. “Mums jāturpina mērķtiecīgs, progresīvs darbs budžeta samazināšanai. (..) Es negribētu nogriezt tūlīt un vairāk, jo reformas prasa zināmu laiku, tai skaitā ministru pielāgošanās un sabiedrības pielāgošanās laiku,” sacīja E.Repše.
Arī bijušais valdības vadītājs Ivars Godmanis (LPP/LC) piebilda, ka, samazinot nākamā gada budžetu par miljardu, var sasniegt 4,5% 2010.gadā un 3% budžeta deficītu 2011.gadā.