Režisors Krilovs: ģimenēs par "tiem laikiem" nemīl runāt, skolās - neprot

īdz 1929. gadam azerbaidžāņi lietoja tikai arābu alfabētu. Laikaposmā no 1929. līdz 1938. gadam tika lietots latīņu alfabēts, bet no 1938. līdz 1991. gadam - kirilica

Varbūt Jūs to neziniet, bet bieži vien visāda veida aizliegumi nedarbojas. Vai tiešām Jums nav zināms, kā latviešu bērni tika pazemoti , ja pat runāja latviski, nerunājot par rakstību, bet tas oficiālā līmenī. Noteikti ļoti svarīga loma valodas un rakstības saglabāšanā bija vāciešiem, ko Krievijas impērijā neoficiāli, bet nopietni respektēja. Iespējams tāpēc, ka tolaik respektēja privātīpašumu, un milzu teritorijas piederēja vācu izcelsmes muižniekiem. .

Tāpēc šodien pat ļoti tālu no krieviskuma stāvošas tautas, kā tatāri, turkmēņi, kirgīzi, uzbeki, tadžiki un azerbaidžāņi izmanto rakstībā kirilicu./// Kā iepriekš rakstīju komentos, šīs tautas kiriļicu dabūja 1939. -1940.gadā. Joprojām kiriļicā raksta kazahi un kirgīzi. Uzbeki, azerbaidžāņi un turkmēņi raksta latīņu burtiem. Vismaz tāda ir oficiālā rakstība, ja privāti kāds turpina rakstīt pēc agrākās modes, tad tā ir viņa personiskā darīšana.

Tas nenotika padomju laikos, bet krietni agrāk 19. gadsimta astoņdesmito gadu beigās kad Krievijas inperijā tika aizliegts lietot latīņu burtus. Bija atļauta tikai kirilica.///Nekā tamlīdzīga nebija. Cita lieta, ka pēc poļu sacelšanās 1865.gadā sekoja latīņu drukas aizliegums latgaliešiem un lietuviešiem, kuru atcēla 1904.gadā. Bet poļiem latīņu burti netika aizliegti, Senkevičs mierīgi varēja rakstīt un izdot savus romānus poļu valodā. Vācieši, igauņi un latvieši tajā laikā lietoja gotu burtus. Uz latīņu druku Latvijā notika pāreja, nodibinot savu valsti. Krievijas impērijā gruzīni un armēņi varēja lietot savu rakstību, azerbaidžāņi un uzbeki lietoja arābu burtus utt.

STULBAM latvietim sāka riebties BEZMAKSAS izglītība, medicīna, ka VISIEM bija darbs- un tik NEMULDIET, ka par neko nedarīšanu kādam algu maksāja, un dzīvesvieta ... 20 gados STULBAIS latvietis novedis Latviju galīgā PAKAĻĀ un vēl bezdē pārgudrības par vēstur un tml. 'Bezdarbnieks, bezpajumtnieks...jums to vēsturi būtu gatavs iebāzt dziļu pakaļā ... Riebjas tāda TRULA muldēšana!

es nesaku, ka krievi,pie tam visi ir ienaidnieki,es saku par Krievijas politisko eliti, kuras attieksme un rīcība pret Latviju gadsimtu gaitā ir nemainīga, varbūt to Jūs neesat pamanījusi. Jeļcins bija īsu brīdi un kur viņš ir šodien?To der atcerēties. Un nevis visu laiku šaustīt pašiem sevi, meklēt vainīgos un utis kažokā. Tomēr jāredz galvenais mērķis, valsts attīstība ES, vai tad ne rietumi ir tie, uz kuriem visi kāri raugās un pēc mantas dzenās, tamdēļ jau ir tā nemitīgā vaimanāšana un savas valsts ķengāšana, ka mantas un naudas par maz.Tad nu jāsaka,ka Krievija jau tos labumus arī neiedos, varbūt kādam vasaļu pulciņam.

Jā , tā varētu būt, bet Baltijas valstīs to padomju laikā tomēr atturējās realizēt tāpēc, ka Baltija iekļāvās PSRS vēlāk, tāpēc, ka robežvalstis ar pārējo pasauli, tāpēc, ka pastāvēja cieši neformāli kontakti ar ārzemju tautiešiem, tāpēc, ka atradās ASV un citu demokrātisku valstu redzeslaukā u.t.t. Tāpēc apgāde arī bija nedaudz labāka. Jums vajadzētu redzēt kā ļaudis toreiz dzīvoja Krievijā, tepat dažus simtus kilometrus no Baltijas, tad nerastos jautājumi par dzīvi PSRS kopumā.

Tas nenotika padomju laikos, bet krietni agrāk 19. gadsimta astoņdesmito gadu beigās kad Krievijas inperijā tika aizliegts lietot latīņu burtus ----- Es jau arī saku, ka tā ir krievu politika, nevis, kā daži mēdz teikt "lielinieku".

piedalījās maija svētku un Oktobra svētku demonstrācijās? Cītīgi skatījās demonstrācijas no Maskavas, jūsmoja par padomju sportistu panākumiem ----------------------------------- Kuri latvieši jūsmoja par PSRS sporta sasniegumiem? Neatceros nevienu (varbūt komjaunieši, ķipa urbanoviči fanoja), kas fanotu par PSRS futbola vai hokeja izlasi. Lai uzvar vienalga kas, tikai ne PSRS (Krievija). Varbūt Tu neatceries, bet Senais varbūt atceras - 70 gadu beigās vai 80. pašā sākumā Lielupē notika Deivisa kausa izcīņa starp Zviedriju un PSRS. Visa publika,kat kā bija gadījies, ka vairums bija latvieši, aktīvi un skaļi atbalstīja Zviedriju. Krievu tenisists Metreveli protams bija ļoti paarsteigts, sāka lamāties un iemeta tribīnēs raketi. Nākamajā dienā avīzē "Rīgas Balss" bija audzinošs raksts - kā vajag uzvesties līdzjutējiem tenisa spēļu laikā.

mums izvēlējās mežonīgā kapitālisma ceļu.

Par to jau es arī runāju. Kā tajās anekdotēs: valsts izlikās, ka cilvēkiem maksāja algu, cilvēki izlikās, ka strādāja. Neko nevarēja dabūt, bet visiem viss bija. Kāpēc? Tāpēc, ka visu varēja dabūt pa blatu, ar pazīšanos. Un naudu cilvēki pelnīja ar haltūrām, vai audzēja puķes, vai vēl kaut kā. To pašu padomju valsti izlaupot: piemēram, iznesot no darba vietā visu, ko vien var. Kas strādāja ēdnīcās, savu ģimeni par brīvu pabarojā, kas pie zālēm - zāles aptiekā nepirka. Kurš bija godīgs, nabags arī palika. Tāpēc, ka plānus pildīja uz papīra un par to vēl prēmijas saņemtu. Skaidrs, ja valstī visi normāli strādādu, PSRS nekad nesabruktu. Toties būtu bezdarbs un to komunisti negribēja pieļaut. Pēc tā laika oficiālās, bet nereklamētās statistikas īstenībā katru dienu cilvēks patiešām vidēji strādāja par 2 stundām mazāk, nekā oficiāli: pīppauzes, kafija, darba kavējumi, dzeršana utt. Cik tad ilgi tas tā varēja vilkties? Pat izejvielām bagāta valsts to nespēja ilgi izturēt. Turklāt, ja galvenā valsts vara bija atklāti stulba, ka pati nesaprata, ka nomenklatūras sociālismam nav nākotnes. Cilvēks nevar dzīvot visu laiku par citiem domājot vairāk, nekā par sevi. Tāpat, kā tagad, kad gandrīz pusoficiāli sludina, ka galvenokārt ir jādomā tikai par sevi. Arī tas ir strupceļš!

Es gribēju teikt, ļaunprātīgā nezināšanā, jo dzīvojot brīvā sabiedrībā, cilvēkam grūti aptvert melu apjomu PSRS. Kad pie maniem kaimiņiem atbrauca Amerikas radi, kaimiņi līda no ādas laukā, aizņēmās, izmantoja blatu(sociālo pazīšanos), lai iespējami glaunāk ciemiņus uzņemtu. Tas notika dziesmu svētku laikā, un arī tos apmeklēja. Radi priecājās un pēcāk mājās ASV stāstīja, cik laba dzīve Latvijā. Kad Rīdzinieki sadomāja aizbraukt atbildes vizītē, tos, protams, nelaida, bet vēstulē bija spiesti izmeloties, ka nesanāk darba dēļ, ko amerikāņi saprata. Tāpat ārzemju radi konstatēja, ka vietējie melojuši, ka nedrīkst no Rīgas izbraukt, jo tika aizvesti uz Ādažiem pavērot jauko lauku dzīvi un Jūrmalā arī izklaidēja. Vēl atcerējos kādu traģiski anekdotisku piemēru, kad zviedru delegācija deviņdesmito gadu sākumā, brīnījās, kāpēc ļaudis neziņoja un neizsauca policiju, kad naktī tiem atbrauca pakaļ, lai vestu prom.

Jūs nevar vainot nezināšanā, ja dzīvojāt Kanādā un šeit tikai ciemojāties. Protams, tā vitrīna bija tā nekas, bet diez vai Jums gadījās pabraukāt pa dziļajiem bezcerīgajiem laukiem. Strādāt kā pie jums nebija nekāda stimula un tas nevis cilvēku iedzimtā slinkuma dēļ, bet dēļ idiotiskās plānveida ekonomikas un "lielā brāļa"sindroma , kad pašiniciatīva tika nokauta, sevišķi jau privātā. Bieži pieminētais absurds, ka Pat tortes recepti nācās apstiprināt Maskavā.

Tas nenotika padomju laikos, bet krietni agrāk 19. gadsimta astoņdesmito gadu beigās kad Krievijas inperijā tika aizliegts lietot latīņu burtus. Bija atļauta tikai kirilica. Tāpēc šodien pat ļoti tālu no krieviskuma stāvošas tautas, kā tatāri, turkmēņi, kirgīzi, uzbeki, tadžiki un azerbaidžāņi izmanto rakstībā kirilicu. Latvijas teritorijā (toreiz) milzīga ietekme bija vācu kultūrai, varbūt tāpēc šeit tā nenotika. Varbūt.

Vecīt, tā bija normāla dzīve. Nebija ar ko salīdzināt. Tautas (ne tikai latvieši ) juta visu to falšu. Taču tā bija dzīves realitāte , ko nebija ar ko salīdzināt. Mēs bijām aiz dzelzs aizkara. Zini, vecīt, mans dēls, kam nelaimējas dzīvot Latvijā ne Padomju laikos, ne pēc tam, teica par PSRS iekārtu, ka ja tajā cilveki būtu strādājuši ( ne tikai fiziski) tā kā kapitālisma valstīs, PSRS nekad nebūtu sabrukusi. Man jāatzīst, ka viņam ir taisnība. Sociālisma idejas šodien , varbūt, skaidrāk redzamas realizētas Kanādā, nekā toreizējā PSRS. Es izmantoju savas tiesības klusēt. Tajos tālajos laikos mani vasaras atvaļinājumi Latvijā ir palikuši atmiņās. Labās atmiņās par Latviju vispār.