RS budžets šogad ieplānots ar 6,8 miljonu latu lieliem zaudējumiem, bet dotācija no pilsētas plānota 47,5 miljoni latu. Neraugoties uz to, arodbiedrību vajadzībām šogad iecerēts atvēlēt 570 tūkstošus latu, kas ir vairāk nekā divos iepriekšējos gados. 2009.gadā RS arodbiedrību vajadzībām atvēlēja 528 225 latu, bet pagājušajā gadā – 545 300 latu. „Tā ir adekvāta cena par sociālo atmosfēru uzņēmumā,” uzskata RS finanšu direktore Tamāra Dāvidsone. Viņa raidījumam „De facto” arī atklāj, ka naudas izlietojums ir AKC kontrolē, bet RS „tikai nosaka summu”.
Raidījums „De facto” noskaidrojis, ka nauda arodbiedrībām tiek pārskaitīta caur starpnieku - Arodbiedrību koordinācijas centru (AKC), kas tālāk lemj par naudas izlietojumu un par to, kādus labumus sarūpēt abu RS darbinieku arodbiedrību biedriem, kas ir vairāk nekā četri tūkstoši.
AKC valdes loceklis Osvalds Sausverds raidījumam „De facto” pauž viedokli, ka „problēma būtu tad, ja darbadevējs šos līdzekļus pārskaitītu arodbiedrībām pa tiešo, bet AKC - mums ir kontrole gan no darbadevēja, gan arodbiedrību puses. Tās arī ir vairākas un tad maksātu vienam, otram trešam un līdzekļi būtu sadrumstaloti, nebūtu nekāda kontrole.”
AKC reizi ceturksnī atskaitās RS valdei. Papildus tam, AKC apsaimniekošanā bez atlīdzības atdotas arī divas uzņēmumam piederošās sporta zāles un tenisa korti Mežaparkā. Arī peļņa no to saimnieciskās darbības paliek AKC rīcībā.
Precīzas 2010.gada izmaksu pozīcijas arodbiedrību šefs Sausverds „De facto” neatklāj, jo gada pārskats vēl neesot gatavs. Savukārt pārskats par 2009.gadu, kad RS ieskaitītās naudas apjoms AKC bija līdzīgs, liecina, ka vairāk nekā simts tūkstoši latu iztērēti par dažādiem sporta pasākumiem, 87 tūkstoši latu – pieredzes apmaiņas braucieniem. Ir braukts gan uz Poliju, Čehiju, Slovākiju, gan tālāk – arī slēpot uz Itālijas kalniem. Tas viss – RS ierindas darbiniekiem, kuriem gan jāpiemaksā nauda vēl no savas kabatas. Mazlietiņ ticis darbinieku bērnu priekam, vēl mazāk – darbinieku rehabilitācijai. Bet visvairāk - aptuveni trešdaļa no visas koordinācijas centram pārskaitītās naudas – 169 955 latu iztērēti atalgojumam. Sākot ar arodbiedrības administrāciju un beidzot ar sporta treneriem. Sausverds savu atalgojuma apmēru neatklāj.
Pat mīnusos plānotais šā gada budžets nav iemesls, lai RS atteiktos vai samazinātu regulāros pārskaitījumus AKC. Jo šie līdzekļi tiekot ņemti no Rīgas satiksmes pašas nopelnītās naudas, „De facto” skaidro uzņēmuma finanšu direktore. Šie RS tēriņi izskatās, ka neuztrauc arī Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kurš saka: „Es tagad nekomentēšu par konkrētu finansējumu, ko saņem Rīgas Satiksmes arodbiedrības, man tādu datu nav, bet jebkurā gadījumā tas ir likuma ietvaros”.
Toties par labu praksi šādus iespaidīgus maksājumus neuzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā, jo arodbiedrību pamatmērķis nav nodrošināt ar bonusiem uzņēmuma darbiniekus. „Pirmkārt arodbiedrības naudas ir labiem juristiem, speciālistiem, neatkarības nodrošināšanai, informācijai un streikiem,” LTV raidījumam „De facto” saka Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS priekšsēdētājs Juris Kalniņš.
Interesanti, ka arodbiedrības, kas apvieno RS darbiniekus, ir izstājušās no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības. Tur būt neesot viņu jautājums numur viens.
Iespējams, ka tieši dāsnais atbalsts arodbiedrību virzienā pamudināja to vadību vākt parakstus, lai iestātos par Bemhena palikšanu amatā.
„De facto” arī vēsta, ka Ekonomikas noziegumu apkarošanas pārvalde patlaban izmeklē kriminālprocesu, kas ierosināts pagājušā gada pavasarī pēc Kriminālprocesa likuma 19.panta – noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā. Lieta ir par RS atbildīgo amatpersonu iespējamo pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, saistītu ar apdrošināšanas pakalpojumiem. Runa varētu būt par aptuveni pusmiljona latu pārskaitīšanu starpniekiem.