Tad tas būtu viens virziens, otrs būtu lauku attīstība. Tas būtu uzņēmējdarbības atbalsts, mikrokredītu piešķiršana. Tā kā es pārstāvu _zaļos zemniekus_, tad, gribi negribi, man arī tā vide ir. Tas ir saistībā ar atjaunojamajiem resursiem un dabas līdzsvarotu sabalansētību, ar uzņēmējdarbību. Bet pēc manas būtības ir divas jomas, kurās esmu strādājusi. Tā ir lauku attīstība, un tad tā dzīve mani kaut kā ir pagriezusi uz tām lauku sievietēm.**Vai varat nosaukt trīs konkrētus darbus, ko gribat darīt?** Šis Parlaments būs īpašs ar to, ka tiks trīs lieli darbi veikti. Tiks izveidota zinātnes ietvarstruktūra — tiks nominēti galvenie zinātniskie pētījumi periodam no 2013. līdz 2022.gadam. Mums te ir liela interese, lai tie zinātnes pētījumi, kas saistīti ar farmakoloģiju, ar nanotehnoloģijām, _IT _un lai te būtu biotehnoloģijas. Otrs ir vispārējais ES budžets. Tie ir 134 miljardi eiro, un puse aiziet taisni konkurences palielināšanai, kur ir iekšā zinātne, augstākās izglītības un studentu mobilitāte. Nākamā lielākā daļa tai ES budžetā ir lauksaimniecība, un tā ir tā trešā daļa, jo šajā parlamentā veidosies jaunā lauksaimniecības reforma. Uz mani tieši attiecas zinātnes ietvarstruktūra un lauksaimniecības reforma.**Jūs esat nolēmuši būt liberāļos, kādēļ? Pēc jūsu nostājas jums vairāk piederētos, piemēram, Eiropas Tautas partija.** Tur ir vēsturiskas saknes, zaļajiem zemniekiem ir ļoti labas attiecības ar Zviedrijas Centra partiju, un viņi ir pārstāvēti tajā grupā. Man jau liekas, ka tajā jautājumu risināšanā primāri ir jāskatās, kādas ir valsts intereses. Tā struktūra jau ir mainīga, tagad arī grib atdalīties un veidoties papildu grupas. Deputātiem ir jāpārstāv konkrētas savas valsts intereses. Astoņi cilvēki ir mazi graudiņi tajā visā, un tev ir jāmeklē tie citi graudiņi un kopā jāturas. Mums ir jāmeklē.**Izskan bažas, ka liela daļa Latvijas eiroparlamentāriešu nepārstāvēs Latvijas intereses, piemēram, Ždanoka un Rubiks.** Tas ir risks. Šie spēki būs pārstāvēti. Tas varētu būt risks, ka pūliņi būs jāliek viņu apkarošanai. Es skatījos interviju ar Ždanokas kundzi. Viņa jau to atklāti pasaka, viņa neslēpj, ka strādā noteiktas grupas interesēs. Viņa nepiemin, ka strādā Latvijas labā.**Viens no EP nākamā sasaukuma galvenajiem uzdevumiem būs meklēt papildu risinājumus krīzes risināšanai. Ko jūs rosināt?** ES darbojas uz diviem lieliem principiem — viens ir subsidaritātes princips, un otrs ir solidaritātes princips. Man jau liekas, ka solidaritātes princips tiek vāji ievērots. Man liekas, ka ir jāpalīdz tiem reģioniem, kuriem iet grūtāk. Ir speciāls solidaritātes fonds. Man jau liekas, ka šis solidaritātes fonds varētu būt līdzeklis, lai Austrumeiropas valstīm palīdzētu. Būsim jau atklāti — ne jau jaunās valstis šo krīzi radīja. To radīja Amerika un vecās Eiropas valstis. Arī mums, protams, ir kļūdas. Nav jau tā, ka mēs esam balti eņģeļi. Otrs ir jautājums par Māstrihtas kritērijiem, vai šajā situācijā nebūtu prātīgāk to samazināt. Situācijā, kad iekšzemes kopprodukts samazinās. Nevar būt tas budžeta deficīts mīnus trīs procentu. Kopīgai attīstībai un ātrākai krīzes pārvarēšanai tā pāreja uz eiro varētu palīdzēt. Trešais jautājums, protams, ir Eiropas fondi. Nauda mums ienāk, taču mums pašiem vairāk jācenšas, mums ir ļoti daudz birokrātisku aizkavēšanos ar to fondu projektu izskatīšanu, apstiprināšanu. Bieži vien tie formulējumi ir tādi, ka cilvēks īsti nesaprot, ko no viņa grib. Ja mēs to varētu paātrināt ar domu, ka mums ir maksimāli jāapgūst šie līdzekļi... No krīzes mēs iziesim, bet lielā mērā to noteiks, kā ies Amerikai un lielajām valstīm. ***Kā partijas programma atbilst svarīgākajiem jautājumiem, kas būs EP nākamo gadu darba kārtībā?
Dace Akule Providus Eiropas politikas pētniece
Programmas vērtējums - **
Partija neizmanto savu potenciālu piedāvāt vēlētājam detalizētāku
programmu par darāmo ES enerģētikā, vides politikā un lauksaimniecībā.
Tā vietā ir saukļi par līdztiesīgiem nosacījumiem lauksaimniekiem un
tas, ka "Baltijas jūrai ir jābūt tīrai". Arī šī partija grēko, mulsinot
vēlētājus ar EP visvarenību, piemēram, nodrošināt ES līmenim
atbilstošas kvalitātes ūdenssaimniecību un atkritumu apsaimniekošanu
Latvijā. Ar to jau kopš 2002.gada varēja nodarboties vides ministrs,
kas pārstāv ZZS.
Andris Gobiņš, Eiropas kustības latvijā prezidents
Programmas vērtējums - ***
Patiesībā 2—3 balles, jo programma sola debesmannu visiem. Turklāt
krietni pavājais raibo personību saraksts var radīt šaubas par solījumu
pildīšanas spēju. Labi programmā skan vides aizsardzības tēma un māju
siltināšana, taču kas ir mūsu pašu mājas darbi un kas jādara ES līmenī?
Nepārliecinoši var likties solījumi lauksaimniecības jomā un atbalsts
mazo un vidējo uzņēmumu darbībai. Kāpēc darbi daudzu gadu garumā
nešķiet īpaši virzījušies? Vai pēkšņi tie paši politiķi būs veiksmīgi
EP līmenī? Kur ņems līdzekļus aptuveni desmitajai prioritātei —
izglītībai?
Ainārs Dimants, b/a Turība asociētais profesors
Programmas vērtējums - *
Eiroskeptiska programma, jo nepiedāvā kopīgus politikas risinājumus ES
mērogā, lielākoties — Eiropas labumu izmantošanu. Svarīgi jautājumi,
kas ir Eiropas politikas darba kārtībā, tiek apieti, ieskaitot kopējās
ārpolitikas un enerģētikas politikas veidošanu, tieši pretēji:
"Ilglaicīgu un neatkarīgu enerģētikas politiku, racionāli izmantojot
vietējos resursus un darbaspēku." Par eiro ieviešanu ne vārda. Latvijas
ieguldījums parādās solījumā Parlamentā atbalstīt "Latvijas zinātnes
aktīvāku līdzdalību starptautiskajos sadarbības projektos, īpaši vides
un agrobiotehnoloģiju attīstībā". Parlamenta darba kārtībā ir
uzstādījums: "Latvijas lauksaimniekiem ES atbalsta nosacījumiem jābūt
līdztiesīgiem ar pārējām ES valstīm, lai izlīdzinātu reģionālās
atšķirības.