Pārrunājot drošības situāciju saistībā ar nestabilitāti Kirgizstānā, Latvijas un Uzbekistānas ārlietu ministri bija vienisprātis, ka nepiecieša visu notikumu starptautiska izmeklēšana gan par 7.aprīļa varas maiņu, gan nesenajiem nemieriem Ošā, kuros vardarbība bija vērsta pret uzbeku minoritāti. A.Ronis uzsvēris, ka Kirgizstānai ir jāievēro visas starptautiskās saistības, tostarp investīciju aizsardzības jomā. Abi ministri ar nožēlu secināja, ka Kirgizstānā joprojām pastāv iespēja, ka spriedze pieaugs.
A. Ronis paudis, ka Uzbekistāna ir svarīgs partneris Centrālāzijā Latvijai divpusēji, kā arī Eiropas Savienībai un NATO. "Latvijas vēstniecība Taškentā šajā pusgadā ir tilts Eiropas Savienības sadarbībai ar Uzbekistānu," teicis A.Ronis.
Latvijas ārlietu ministrs sarunās ar Uzbekistānas amatpersonām uzsvēra, ka gan Latvija, gan Uzbekistāna ir atslēgas posmi nemilitāro kravu tranzīta nodrošināšanā starptautiskajiem drošības atbalsta spēkiem Afganistānā. "Abas valstis nākotnē redz sadarbību gan politikā, gan projektos, kuri vērsti uz Afganistānas stabilizāciju un ekonomikas atjaunošanu," norādīja A.Ronis. Latvijas ārlietu ministrs un Uzbekistānas aizsardzības ministrs savstarpējā sarunā secināja, ka Krievijas iesaiste tranzīta nodrošināšanā uz Afganistānu ir svarīga gan NATO, gan Uzbekistānai un reģionam kopumā.
Uzbekistānas ārlietu ministrs norādījis, ka viņus interesē Latvijas zināšanu un tehnoloģiskā bāze, izglītības apmaiņas programmas, kā arī tūrisma sektora sadarbība. Pārrunājot uzņēmēju sadarbības veicināšanu, V.Norovs apliecināja Uzbekistānas valdības gatavību nostiprināt investīcijām pievilcīgu vidi.