Rubenis: Turpmākie finanšu samazinājumi kultūrai nozīmē Latvijas drošības iznīcināšanu

Kāpēc piešķirt naudu tam, kas 20 gados metodiski nīcināts?

Vienmēr būs pozīcijas, kurās var atrast pārkāpumus datājas iestādēs. Bet kas tā vietā? Emocionālie paziņojumi: "Ja teātru un muzeju finansējumu samazinātu vēl vairāk, tie vairs nevarēs strādāt," - ministre teica, piebilstot, ka valstij vairs nedrikst slēgt nevienu kultūras institūciju. Latvijā ir Haltūras, nevis Kultūras ministrija, kas ir vērsta tikai uz "silles" principu (priekš savējiem). Princips, tā arī palika no padomju laikiem, un nav nekāds tirgus princips un tas ilgst vairākus desmitgades. Kāpēc mums ir vajadzīgi muzeji, kuri nav nevienamnteresanti un tāpēc nenēs peļņu? Iemesls arī ir skaidrs, jo tur tiek radītās tikai "savējo" mākslinieku, skultoru, "tautas meistaru" darbi un tā tālāk ekspozīcijās un izstādēs darbi. Visās pasaules muzeji cenšās radīt to mākslinieku darbus, kuriem ir sabiedrības pieprasījums un kuras ir saņēmuši starptautisku atzinību. Un cik mums ir meistaru, skatoties uz kuru darbiem, gribas ar apbrīnu teik "Ak" un vēleties vēl paskatīties uz līdzīgu brīnumu? Pat neskatoties uz materiālam izmaksam? Un, ja tādu nav? Tād, priekš kam tērēt nodokļu maksātāju naudu uz viņu izstādem un materiālu uzturēšānu? Tikai tādēļ, lai mākslīgi radītu darbavietas "savējiem", aplaupot valsts budžetu (nodokļu maksātāju naudu) un nedot naudu citām dzīvibai svarīgam nozarem, kuriem ir būtiska nozīme tautai? Tā nav kultūra, bet kriminālā parazītisma veicināšana.

Par kādu drošību rubenis runā -par liekēžu papīru skribentu drošību sēdēt tautai uz kakla un katru mēnesi,ar domu ka nauda izaugusi bankomātā, to no tā droši izņemt ? Tādi likēžu bari ir operā un n-tajās demagovas laikā uzbrlīdušajās iestādēs.Tad bija arii vadibas līgumi, neskaitamas prēmijas, ordeņi, glauni komandejumi uz tālam valstīm ,bet tikai tiem degradantiem,kas iztapa tp.

Nacionālais teātris jau sen ir pārgājis uz viduvēju izklaidi (lai neteiktu vēl šerpāk).

Tagad, uzzinot par finansējuma samazinājumiem, visi sāks vaidēt un apliecināt, ka viņa nozare nu aizies bojā. Bet vislielākie vaidētāji un bezkauņas ir tiesneši. Valstij joprojām trūkst naudas, bet viņi slēpjas aiz likuma, ko paši veiksmīgi sacerējuši sev par labu un... tauta tādus neinteresē cik melns aiz naga. Cilvēki, pazaudējuši darbu, strādā par 100,- ls mēnesī, bet šiem vajag algu, kas ir pat 45x lielāka. Vieni izrādās ir tik mazvērtīgi, bet otri tik milzīgi svarīgi????????

Rubenis: "Mēs riskējam ...pārejot tikai uz viduvēju izklaidi." Nu, noriskējiet!

Vai tiešām to korumpēto Dambja privātbodi-inspekciju nelikvidēs? Inspektori laukos vairs nav pieejami, visu nolikvidēja, toties viss Rīgas žurku-radu un draugu bars sēž un turpina vārīties.Kapēc man kā uzņēmējam-nodokļu maksātājam tie parazīti jābaro un tai pat laikā jātērē savi līdzekļi braukājot simtiem kilometru tālu, lai saņemtu konsultāiju vai vajadzīgo papīru? Kas te notiek galu galā?

Kāds sakars kultūrai ar Latvijas drošību?! Var jau muldēt, bet ne tik stulbi!!! Treknie Rīgas barokļi negrib ne par ko no valsts siles atrauties.Laukos katrā ģimenē iet cīņa par dienišķo maizi un izdzīvošanu, kāda vēl te kultūra! Lauku cilvēkos ir vēl saglabājusies sirds kultūra, bet Rīgas barokļi sen jau visu pazaudējuši, i kaunu, i godu, i sirdsapziņu.

Ak jā, Rubeņa kungs, palūkojieties Latvijas Nacionālā teātra izrāžu rādīšanas termiņos un tad atļaujieties ko bilst! Ar to būtu jāsāk. Katram būtu jāpalūkojas savā lauciņā!

Šis cilvēks ir viens no tiem, kas jau nu par šo tēmu varētu izteikties. Kaunējies būtu! Viņš ir ierindojams starp tiem, kas šādu stāvokli ir panākuši! Un vēl te kaut ko iedrošinās aktualizēt un debatēt par lietām, kas viņu interesē vismazāk - kultūra! Kauns, Rubeņa kungs! Kauns un negods no Jūsu puses!

... mazaak varees nozagt.

Ak, šausmas, šausmas, šausmas! Kā diez visi Valdemāri un Baroni bez valsts finansējuma dzīvoja? Laikam viņiem bija cita identitāte, ja jau šī identitāte turas tikai un vienīgi uz naudas pamatiem. "daudzas kultūras iestādes, pateicoties valsts finansējumam, nodokļos atmaksā valstij ievērojamus līdzekļus" - t.i. atdod mazu daļu saņemtā. Bet ja šiem nedotu, tad viss profesionālo kultūrdarbinieku noēstais aizietu sabiedrībai, nevis šī slānīša "zinātnei par dumju, strādāt negribu, būšu mākslinieks un dzeršu kafiju Ozirisā" uzturēšanai un barošanai.

Nelielās valstīs, kur cilvēki cits citu pazīst, gadās, ka politiķi un uzņēmēji izgādā viens otram labas vietas un naudīgus projektus, ignorējot godīgas konkurences principus. Ja priekšplānā izvirzās greizs ētikas princips: dari labu savējiem un nedomā par citiem, rodas draudi demokrātijai (T.H.Ilvess)

kultūrai pašai attīrīt sevi no veikliem menedžeriem, kādu treknajos gados ne mazums saradies. R.Kroders un O.Rubenis nedomāju, ka būtu vienādi vērtējamas personības. Radīt vai ekskluzīvi dzīvot arī tā ir kultūras darbinieka izvēle. Varbūt par to vajadzētu pastiprināti domāt tagad, kad finansu līdzekļi ir ierobežoti. Pārdozējot vienu, tiek atņemts citam. Kultūrai pēdējos gados tika krietna naudas plūsma, vai tā tika taisnīgi un godīgi izlietota?

Pēc komentāriem spriežot, tas, ko saka O.Kroders, sāk piepildīties - ierobežota domāšana un iespējas savu kultūru piepildīt ar "pusfabrikātiem", kas tiek ražoti, jo nodrošina peļņu. Laikam tiešām latviešu paš-apziņa ir vāja, ka gatavi pakļauties visām ietekmēm, ko piedāvā tirgus, un uzskatīt, ka tirgus arī ir kultūra, kā tas arī ir, taču bez tirgus izpriecām ir arī kaut kas cits.