Par šī likumprojekta nodošanu komisijām balsoja 41 deputāts, kas pārstāv VL-TB/LNNK, Vienotību, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti, vairāki Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti un Inga Bite (RP). Savukārt pret šo ierosinājumu bija 43 Reformu partijas (RP), Saskaņas centra deputāti un Jānis Lāčplēsis (V). Tāpat balsojumā atturējās Uldis Augulis (ZZS) un Jānis Klaužs (ZZS).
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars aicināja atbalstīt šo likumprojektu, kā arī uzsvēra, ka tie, kas uzskata, ka izglītība divās valodās ir saglabājama norma, faktiski legalizē divvalodību. Tāda, kāda ir izglītības sistēma, tāda ir arī sabiedrība un valsts.
"Jūs teiksiet, ka 2014.gads tādu un tādu apsvērumu dēļ ir par agru. Tad ieviešam latviešu valodu bērnudārzos no 2015.gada. Par detaļām, kā to izdarīt, var diskutēt, bet to nevar darīt bezgalīgi. Un pats galvenais - ir jādod skaidrs signāls izglītības iestādēm, pedagogiem un visai sabiedrībai: Latvijas valsts virzās uz mērķi - valsts skolas valsts valodā," sacīja Dzintars.
Tikmēr neatbalstīt šo jautājumu aicināja Izglītības un zinātnes parlamentārā sekretāre Inga Vanaga (RP). Viņa aicināja "beidzot pārtraukt šo ieviesto tradīciju, ka virkni jautājumu, kas mums daudziem ir ļoti aktuāli, sākam risināt ar pašiem mazākajiem un ar tiem, kas ir vismazāk aizsargātie".
Tāpat viņa uzskaitīja vairākus pasākumus, kas liecinot par iestāšanos par latviešu valodas stiprināšanu arī mazākumtautību izglītības iestādēs. Vanaga arī norādīja, ka visiem kopā pakāpeniski, pozitīvi, bērnam draudzīgā, piemērotā vidē, ar atbilstošām metodēm, pietiekami kvalificētiem pedagogiem, nodrošinātiem mācību līdzekļiem jārada tā vide, lai viņš pēc iespējas labāk un sekmīgāk apgūtu šo latviešu valodu.
Taujāts, vai tuvākajā laikā nacionālā apvienība plāno iesniegt līdzīgu likumprojektu, Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka noteikti turpinās cīnīties par šīs ieceres īstenošanu.
Grozījumi Izglītības likumā paredzēja, ka ar 2014.gada 1.septembri visās pirmsskolas izglītības iestādēs, kas saņem valsts vai pašvaldības finansējumu, apmācības notiek valsts valodā. Bērni, kuri līdz šim datumam jau sākuši pirmsskolas izglītības programmas apguvi, varētu turpināt apmācības dzimtajā valodā, ja vien pašvaldība vai privātā bērnudārza īpašnieks, ja bērnudārzs saņem publisko finansējumu, lēmis, ka to nodrošinās.
Likumprojekts neizslēdza īpašas dzimtās valodas un kultūras nodarbības mazākumtautībām, bet mācību valoda bērnudārzos būs latviešu valoda.
Visu valsts finansēto bērnudārzu pāreja uz apmācībām latviešu valodā ir nepieciešama, lai Latvijā veidotos saliedēta un vienota sabiedrība, bērniem neatkarīgi no to etniskās piederības jau no mazotnes dodot iespēju uzaugt kopā un savstarpējā saziņā izmantot valsts valodu, uzsver nacionālā apvienība.
Kā ziņots, pret šī likumprojekta virzīšanu iebilda Reformu partija (RP). Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) arī piebilda, ka arī no Vienotības puses nav iebildumu, lai šis likumprojekts tiktu nodots vērtēšanai Saeimas komisijās. Vienlaikus Dombrovskis uzsvēra, ka VL-TB/LNNK iesniegtais likumprojekts būtu būtiski pilnveidojams.
Tomēr jautājumu, kas skar valsts valodas lietojumu, nevar virzīt, ja pret to iebilst kaut viens koalīcijas partneris, skaidroja premjers. Savukārt nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka koalīcijas līgums šajā gadījumā netiek pārkāpts.
Tikmēr RP izplatītajā paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem tiek norādīts, ka partija atbalsta pirms nepilna gada Ministru kabinetā, piedaloties koalīcijas ministriem, apstiprinātās vadlīnijas, kurās ir paredzēta latviešu valodas apguve mazākumtautību bērnudārzos un kurām Latviešu valodas aģentūra ir sagatavojusi paraugprogrammu un teorētisko pamatojumu. RP arī norāda, ka valodu apmācība bērnudārzos ir, pirmkārt, ekspertu un vecāku kompetencē.
Kā ziņots, Saeimas 23.maija sēdes darba kārtībā deputāti šo jautājumu neiekļāva.