Sēde sāksies plkst.14. Tajā plānots lemt par grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un Maksātnespējas likumu.
Jau vēstīts, ka attiecībā uz Maksātnespējas likumu Prezidenta kancelejā secināts: tas pašreiz pieņemtajā redakcijā pieļauj, ka vienāds tiesiskais regulējums tiktu piemērots personām, kuru kredītsaistības mērāmas vairākos simtos tūkstošu latu apmērā, un tām personām, kuru parādsaistības ir ievērojami mazākas un kalpo savu un savas ģimenes pamatvajadzību apmierināšanai. Prezidenta ieskatā nepieciešams nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm.
Otrkārt, pieņemot Maksātnespējas likumu, nav izvērtēta tajā noteikto regulējumu ietekme uz valsts budžetu, valsts ekonomisko aktivitāti un kreditēšanas un ekonomikas atjaunošanas stāvokli kopumā. V.Zatlers norāda arī uz citām nepilnībām.
Iemesli, kāpēc Saeimai
būs jāskata otrreiz Elektronisko mediju likums, pēc prezidenta minētā, ir pretrunīgas normas, atsauces uz nepareizām direktīvām un nevienlīdzīga
konkurence saistībā ar reklāmām medijos.
Savukārt attiecībā uz grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" V. Zatlers pauž viedokli, ka normu par amatpersonu deklarāciju iesniegšanu
partiju vadītājiem nav iespējams īstenot, jo viņi nav valsts
amatpersonas. "Laba doma, bet nav iespējams realizēt," ir pārliecināts
V. Zatlers. Viņaprāt, ir jāapsver iespēja "pilnveidot jau spēkā esošo tiesību institūtu – informācijas
par deputātu kandidātu publiskošanu, nepieciešamības gadījumā paplašinot
spēkā esošo regulējumu". Tāpat būtu konceptuāli jāizšķiras par valsts
amatpersonas statusa noteikšanu vai nenoteikšanu politisko partiju
valdes priekšsēdētājiem un valdes locekļiem, jāapsver nepieciešamība
grozīt Politisko partiju likumu un tur paredzēt partiju vadības
mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu atbilstoši Ministru kabineta
noteiktajai kārtībai, kā arī jāizvērtē, vai šo regulējumu attiecināt uz
tādām politiskām partijām un to apvienībām, kuras nav guvušas vēlētāju
atbalstu, lai nodrošinātu pārstāvniecību likumdevēja vai pašvaldību
līmeni un līdz ar to arī iespējamu ietekmi uz valsts amatpersonu
lēmumiem. Jāatgādina, ka šos grozījumus neizsludināt aicināja Tautas partijas deputāts Kārlis Leiškalns.