Valdībai, apstiprinot un publiskojot inflācijas bremzēšanas plānu, būtu sabiedrībai plašāk jāskaidro tā nozīme, jo, ja iepriekš "masu mediji kliedza, ka plāna nav, tad tagad mediji cenšas to apkarot", komisijas sēdē sacīja deputāte Karina Pētersone.
Arī Latvijas Bankasprezidents Ilmārs Rimšēvics Saeimas deputātiem norādīja, ka valdības apstiprinātajam inflācijas bremzēšanas plānam trūkst "sabiedrisko attiecību pavadījuma". Viņš atklāja, ka sabiedrībai būtu jāskaidro pa punktiem, kas mainīsies.
Turpretī finanšu ministrs Oskars Spurdziņš deputātiem pauda, ka viņš iespēju robežās sniedz intervijas masu medijiem, taču mediju dienaskārtība bieži vien nesakrīt ar valdības dienaskārtību, tāpēc vienmēr nav iespējams caur medijiem skaidrot šos jautājumus.
Saeimas komisijas deputāti vēl valdības pārstāvjiem pavēstīja, ka valdības apstiprinātajā inflācijas bremzēšanas plānā trūkst pasākumu kārtējo maksājumu konta deficīta samazināšanai un eksportētās produkcijas apjoma palielināšanai. Tāpat arī trūkst pasākumu, kas stimulētu iedzīvotājus veidot uzkrājumus.
Deputāts Einars Repše finanšu ministram norādīja, ka uzkrājumu veidošanas stimulēšana būtu ļoti svarīgs inflācijas bremzēšanas pasākums, kas ļautu naudu novirzīt prom no patēriņa tirgus. Viņš pauda cerību, ka valdība visdrīzākajā nākotnē paredzēs arī šo pasākumu inflācijas bremzēšanai.
Spurdziņš vēstīja, ka priekšlikums veicināt uzkrājumu veidošanu ir saņemts no nevalstiskajām organizācijām un iespējams jau visdrīzākajā laikā arī valdība varētu to skatīt. Turpretī steidzamākie priekšlikumi inflācijas bremzēšanai, visticamāk, jau šajā nedēļā varētu sasniegt Saeimu.
Latvijas Bankas vadītājs vēl uzsvēra, ka Saeimai būtu pēc iespējas ātrākā laikā jāizskata un jāapstiprina grozījumi valdības apstiprinātajos likumprojektos, kas veicinātu inflācijas bremzēšanas plāna izpildi. Viņš teica, ka pretējā gadījumā inflācijas bremzēšanas plāns var zaudēt tempu, radīt sabiedrībai neuzticību un nesamazināt inflācijas gaidas.