J.Sārts apgalvo, ka Saeima palikusi kā pēdējais no svarīgajiem objektiem, ap ko nav noteikta aizsargjosla, un ierosinājums to mainīt nācis no Militārās policijas, kas Saeimu apsargā. «Būtiskākais, kas jāsaprot, - tas nav vērsts pret iedzīvotājiem, bet gan apdraudējumiem no ārpuses, tāpēc jābūt balansam starp indivīda tiesībām paust savu viedokli un drošību,» teic J.Sārts. No viņa teiktā gan netapa skaidrs, kā tieši aizsargjosla pasargās no ārējiem draudiem.
J.Sārts arī piebilda, ka 25 metru aizsargjosla nevienam netraucē piketēt MK priekšā. Te gan jāņem vērā, ka piketi parasti notiek Brīvības bulvāra viducī, kas ir apmēram 25 metru attālumā no valdības, savukārt Saeimas gadījumā tas nebūtu iespējams, jo Jēkaba iela pie Saeimas būtu aizsargjosla visā platumā. M.Steins gan uzskata, ka piketētājus deputāti redz tikai tad, kad iet uz darbu un no tā: «Ja viņi stāvēs tālāk, tāpat viņus redzēs, bet nebūs jāspraucas garām. Starp simt miermīlīgiem vienmēr var gadīties kāds agresīvs protestētājs.»
Pašlaik aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem bez saskaņošanas ar to valdītāju ir aizliegts rīkot publiskus pasākumus, to skaitā sapulces, gājienus un piketus. Šī norma iekļauta arī jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajos MK noteikumos, kas jāpieņem līdz 1.decembrim. Tieslietu ministrija jau devusi savu atbalstu noteikumu tālākai virzībai.
«Šķiet, ka šāda atļauju sistēma būtībā neatbilst Satversmei, kā to savā spriedumā reiz jau ļoti izvērsti argumentēja Satversmes tiesa,» teic bijušais tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Viņš pieļauj, ka šī pretruna atkal varētu tikt apstrīdēta kā neatbisltoša Satversmes 103.pantam, kurš nosaka - valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību.