Rosinātās izmaiņas paredz, ka pašvaldības domes priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ievēl vai atsauc no amata, atklāti balsojot. Atklāta balsošana paredzēta arī, lemjot par deputāta mandāta anulēšanu.
Ar grozījumiem paredzēts arī atteikties no iespējas balsot aizklāti, lemjot par pašvaldības izpilddirektora, iestāžu vadītāju, pastāvīgo komiteju locekļu un revīzijas komitejas locekļu ievēlēšanu vai atbrīvošanu no amata. Atklātā balsojumā būs jāievēl vai jāatbrīvo no amata arī bāriņtiesas priekšsēdētājs un bāriņtiesas locekļi, kā arī jālemj par jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanu.
Saskaņā ar piedāvātajām izmaiņām pašvaldības domei, lai veicinātu caurspīdīgumu lēmumu pieņemšanas procesā pašvaldībās, par visiem jautājumiem turpmāk būs jālemj atklāti. Tas nepieciešams, ņemot vērā pašvaldības deputāta pienākumu skaidrot savus lēmumus un tos pamatot, nevis, izmantojot aizklātus balsojumus, slēpt savu viedokli, norāda likumprojekta autori.
Patlaban pašvaldībās aizklāts balsojums ir par domes priekšsēdētāja un viņa vietnieka ievēlēšanu amatā vai atcelšanu no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Citos gadījumos aizklāta balsošana notiek, ja par to nobalso vairākums domes deputātu.
Šodienas komisijas sēdē iebildumus pret atklātajiem balsojumiem pašvaldībās pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis, norādot, ka tādējādi tikšot ierobežota demokrātija pašvaldībās. Savukārt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs aicināja LPS komisijai iesniegt argumentētu un juridiski pamatotu viedokli, uzsverot, ka „tādam viedoklim ir jābūt, ja runājam par jautājumiem, kas skar pašvaldības”.
Par likumprojektu „Grozījumi likumā Par Pašvaldībām” trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.