„Šodienas sēdē guvām pārliecību, ka glābšanas
dienests nesenajā krīzes situācijā strādāja labi. Tomēr valsts līmenī nedrīkstam
paļauties tikai uz glābēju pašaizliedzīgo darbu. Šādas ārkārtas situācijas jāskata
daudz plašāk un jau savlaicīgi jādomā par preventīviem pasākumiem, lai laikus
paredzētu, ierobežotu un novērstu dabas stihiju sekas,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs
Ainars Latkovskis.
Komisijas priekšsēdētājs apgrūtinātos telefona sakarus minēja kā vienu no būtiskākajām
problēmām nesen apledojuma izraisīto elektrības padevju traucējumu laikā.
Arī deputāts Jānis
Ādamsons (SC) pauda viedokli, ka viena no Latvijas lielākajām problēmām ir nespēja
skatīt jautājumus tālākā perspektīvā un savlaicīgi prognozēt iespējamās problēmas.
Deputāts Uģis Rotbergs (Vienotība) atgādināja, ka klimata izmaiņu raisītās
dabas kataklizmas notiks aizvien biežāk, un rosināja laikus domāt par dažādu
preventīvu pasākumu veikšanu.
Savukārt komisijas sekretārs Kārlis Seržants vaicāja, vai valdība ārkārtas stāvokli
sniega dēļ neizsludināja ar pārāk lielu kavēšanos. Ja jau 1.janvārī bez elektrības
bija vislielākais iedzīvotāju skaits – ap 60 tūkstošiem, tad kādēļ ārkārtas stāvoklis
tika izsludināts tikai 6.janvārī, vaicāja deputāts.
Deputāti Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK) un Aivars Volfs (Vienotība) arī norādīja,
ka kopš „Latvenergo” kontaktu centru reorganizācijas zudusi atgriezeniskā saite
starp iedzīvotājiem un centra operatoriem, kuri tikai uzklausot, bet nespējot
sniegt informāciju par konkrētu elektromontieru brigāžu darbu reģionos un to,
kad elektropadeve varētu tikt atjaunota. Deputāti aicināja „Latvenergo” būtiski
palielināt kontaktu centru darba kapacitāti.