Biedrība Dzimtā valoda ar Vladimiru Lindermanu priekšgalā savāca parakstus par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, par ko februārī būs referendums. Savukārt Kustība par vienlīdzīgām iespējām vēlas panākt Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņiem.
Āboltiņa intervijā Latvijas Radio, vērtējot šīs kampaņas, norādīja, ka tas ir jautājums, kas finansē šīs institūcijas un kādu mērķu labā tās darbojas.
"Tas vairāk ir jautājums tām institūcijām, kas atbild par drošību mūsu valstī. Es zinu, ka tiek pētīts tas, kas apmaksā šīs kampaņas. Jebkura no šīm kampaņām, mēs redzam arī par krievu valodu, ir labi apmaksāta un organizēta," uzsvēra Saeimas spīkere.
Viņa pauda cerību, ka saņems informāciju par kampaņu finansētājiem un organizētājiem.
Uz jautājumu, vai kampaņas var saistīt ar Krievijas vēlmēm atgūt Latvijas teritoriju, Āboltiņa atbildēja: "Krievija ir mūsu kaimiņvalsts, un mēs redzam, ka arī Krievijā mostas demokrātiski procesi. Bet es gribu apliecināt, ka mēs varam sadarboties ar kaimiņvalsti tikai kā ar līdzvērtīgu partneri un ja mūsu kaimiņš respektē mūsu Satversmi, likumus, pilsoņu tiesības un viņu brīvo izvēli."
Pēc Āboltiņas domām, ar šādu kampaņu palīdzību vēlas novērst uzmanību no Latvijas attīstības.
"Politiski mēs nevaram pieļaut, ka ir cilvēku grupa šādā veidā apdraud un apstrīd to, kas ir ierakstīts Satversmē un kas ir jautājums par lojalitāti mūsu valstij. Tāpat par pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņiem. Es uzskatu, ka pilsonība tā ir vērtība, tas nav tikai juridisks akts. Tas ir vesels kopums, kas pasaka attieksmi pret valsti," klāstīja Āboltiņa, piebilstot, ka nākamā kampaņa būs par to, ka viņiem šo automātiski piešķirto pilsonību nevajag.
"Es esmu kategoriski šāda institūta pretiniece," apliecināja Āboltiņa. "Tā ir vēlme novērst uzmanību no tā, lai mēs varētu attīstīties un veidoties."