Saeimas vēlēšanu reforma — ceļš uz labāku Saeimu

Kādēļ gan Latvijas vēlētāji ir ievēlējuši tik nīstamu Saeimu? Lai gan šī Saeima bauda viszemāko tautas uzticību, tomēr arī iepriekšējās Saeimas nav baudījušas daudz augstāku. Viens no cēloņiem ir meklējams pašā saknē jeb Saeimas vēlēšanu sistēmā. Pilsoniskā savienība uzskata, ka tajā nepieciešami vairāki uzlabojumi, kuru mērķis būtu padarīt ievēlētos Saeimas deputātus tuvākus un atbildīgākus vēlētājiem un mazāk atkarīgus no savu partiju sponsoriem un līderiem.Var ievēlēt lielāko kretīnu Šajā rakstā tuvāk pieskaršos tēmai par iespēju liegt vieniem un tiem pašiem Saeimas deputātu kandidātiem kandidēt no vairākiem vēlēšanu apgabaliem vienlaikus. Pašreizējā Saeimas vēlēšanu kārtība nenodrošina vēlētāju patiesajai gribai atbilstošas Saeimas ievēlēšanu. Tā faktiski paver ceļu politiķu manipulācijām un vēlētāju maldināšanai. Vēlētājs, atdodot balsi par noteiktu sarakstu un pat izmantojot iespēju ar + un - atbalstīt vai noraidīt konkrētu kandidātu, nevar būt drošs, ka tādejādi netiek atbalstīts mazāk vēlams vai nevēlams kandidāts. Spilgts piemērs no 8.Saeimas vēlēšanām. Tautas partijas saraksts Zemgalē (http://www.cvk.lv/cgibin/wdbcgiw/base/sae8dev.vel8meg.sa3). Sarakstā ir piecpadsmit kandidātu. No Zemgales Saeimā tika ievēlēti četri vismazāko atbalstu guvušie, jo pirmie vienpadsmit tika ievēlēti no citiem vēlēšanu apgabaliem. Faktiski Zemgales vēlētāji ir balsojuši par sarakstu ar šiem četriem kandidātiem, nevis pilno sarakstu ar tādām skaistām un mirdzošām "lokomotīvēm" kā Andris Šķēle un Raimonds Pauls. Balsis, kuras veltītas šīm "lokomotīvēm", nav sasniegušas savu mērķi, bet gan palīdzējušas iekļūt Saeimā nepopulārām vai sevi nepierādījušām personībām. Sarakstā varētu ielikt pat vislielāko kretīnu un sabiedrībā nepopulāru cilvēku, kurš balsojumā savāktu tūkstošiem mīnusu — tas neko nemainītu, jo "lokomotīves" savu darbu tāpat būtu padarījušas un vēlētājs jau nākamajā rītā pēc vēlēšanām kā smagās paģirās lauzītu galvu — kā tas ir sanācis, ka esmu ievēlējis šos kretīnus? Ir stipri jāšaubās vai Zemgales vēlētāji ievēlētu šos četrus, ja saraksts sastāvētu tikai no viņiem vien, bet tas ir tieši tas, ko Zemgales vēlētāji, maldināti ar "neīstiem" sarakstiem, ir izdarījuši.Par konkrētu kandidātu Saeimas vēlēšanas var salīdzināt ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kur Latvija ir kā viens vēlēšanu apgabals. Būtu diezgan savādi, ja katrs kandidāts varētu kandidēt no visām valstīm vienlaicīgi, bet ievēlēts tiktu tikai no vienas. Vēlētājam ir jāzina, par ko viņš atdod savu balsi. Lai to izdarītu, Pilsoniskā savienība rosina grozīt Saeimas vēlēšanu likuma 10.panta 3.daļu, kas nosakot, ka katrs kandidāts var kandidēt tikai no viena vēlēšanu apgabala. Ja vairākuma atbalstu noteiktā vēlēšanu apgabalā iegūst noteikti kandidāti, tad šiem kandidātiem no šī apgabala arī ir jābūt ievēlētiem, nevis to vietā ir jāstājas kādam citam no saraksta lejasgala. Protams, ierobežojums kandidēt no vairākiem vēlēšanu apgabaliem vienlaikus radītu zināmas problēmas atsevišķām politiskajām partijām, ja vien tās vēlēsies piedāvāt tikpat garus kandidātu sarakstus, kā līdz šim. Jaunajam laikam papildu 86 9.Saeimas vēlēšanās kandidējušajiem nāktos atrast 32 kandidātus, Tautas partijai būtu jāpapūlas nedaudz vairāk un papildu 65 kandidātiem jāatrod 44 jauni. Krietni plānāk klātos partijām ar mazāku biedru skaitu, piemēram, Visu Latvijai papildu tās 29 kandidātiem nāktos sameklēt 68 jaunus kandidātus. Toties Māras zemes līderei un vienīgajai kandidātei Irēnai Saprovskai nebūtu jāraujas pa visu Latviju, bet tā droši varētu koncentrēties uz vienu izvēlēto apgabalu.Vēlētājiem būtu skaidrība Toties vēlētāji no šādas kārtības tikai iegūtu. Viņi skaidri zinātu, kuri ir viņu kandidāti un no kuriem prasīt atbildību. Kandidāti neizbēgami kļūtu (būtu spiesti kļūt) tuvāki vēlētājiem un vienlaikus tālāki no partiju centrālajiem aparātiem un kampaņu kasēm. Ja līdz šim maz zināmam vai nepopulāram kandidātam par iekļūšanu Saeimā galvenokārt bija jābūt pateicīgam savas partijas bosiem, kuri to visžēlīgi bija iekļāvuši partijas sarakstā, bet Saeimas mīkstajā krēslā ievilkušas "lokomotīves", tad tagad viņa iespējas daudz vairāk būs atkarīgas no paša spējām, atpazīstamības un popularitātes noteiktajā apgabalā. Vienlaikus ir cerības, ka šāds kandidāts, ievēlēts Saeimā, mazāk domās, kā izpatikt saviem bosiem un partijas sponsoriem, bet vairāk domās par tiem vēlētājiem, kuri par viņu ir atdevuši savas balsis. Šādas izmaiņas Saeimas vēlēšanu kārtībā nav garantija iegūt labāku Saeimu un godīgākus deputātus, kuriem vairāk par sponsoru interesēm rūp tautas intereses, tomēr tās palielina iespēju, ka tā notiks.