Savu spēju robežās. Pilna intervija ar Edgaru Kotu

Tālajā nākotnē nav noslēpums, ka notiek ļoti strauja mediju konverģence, kas nozīmē, ka visas zināmās tehnoloģijas saplūst. Es domāju, ka tas ir pietiekams pamats, lai stiprinātu sabiedrisko mediju. Katram medijam nākotnē cīnīties par auditorijas daļu būs krietni sarežģītāk, līdz ar to es domāju, ka tas ir loģisks ceļš un pareizākais ceļš, skatoties uz rītdienu. **Kā, jūsuprāt, šis process varētu notikt?**Pirmais un svarīgākais ir saprast, kas notiks 2010.gadā ar LTV budžetu, un ļoti svarīgi arī saprast, kas notiks 2010.gadā ar LR. Es gribu vairāk pat uzsvērt — kas notiks 2009.gadā ar LR...**Un ar LTV?**Mēs gribam skaidri zināt, kāds 2010.gadā būs bāzes budžets. Tuvākajā laikā, cerams, saņemsim šīs atbildes un budžetam pielāgosim savas darba spējas. Es neredzu pat iespēju sākt īstermiņā runāt par apvienošanu.Bet, ja nekas nemainās un finansējums tiek iesaldēts — tātad, paliek pašreizējā līmenī abiem sabiedriskajiem medijiem. Vai tad jūs redzat iespēju apvienoties ar LR?Nē.**Kāpēc?**Tāpēc, ka LR 800 000 latu parāds jau ir izveidots 2008.gadā un 2009.gadā viņi jau ir iztērējuši ceturtā ceturkšņa naudu. Līdz ar to jau tagad viņiem ir milzīgs parāds. Ja viņiem nepiešķir nekādas naudas un atstāj esošās naudas robežās, tad — ko tur apvienot? Tas nozīmē, ka maksātnespējīgs uzņēmums tiek pielikts klāt LTV. Mums ir neiespējami nosegt LR saistības.**Ja būtu šī skaidrība, vai divu gadu laikā var notikt apvienošanās process?**Varēt viss var, jautājums, cik kvalitatīvi tas notiek. Ja četru gadu laikā nevar pieņemt lēmumu, ka būtu jāuzbūvē jauna televīzija ar jaunām tehnoloģijām, ja astoņu gadu laikā nevar pieņemt jaunu likumu. Tad, lai to var izdarīt 2 gadu laikā, ir nepieciešama līgumvienošanās, kur visas frakcijas un visas izpildinstitūcijas ir parakstījušas, ka – jā, mēs to visu apņemamies, virzīsimies un izdarīsim divu gadu laikā, tas ir iespējams.

Vai jūs būtu gatavs vadīt apvienoto mediju?
Jautājums ir – vai jūs esat gatavs pieņemt gaisu? Man vajag zināt ļoti precīzi, kas tas ir, lai varētu izdarīt savu izvēli.

Kādu sabiedrisko mediju jūs gribētu vadīt?
Tādu, kādu es jau esmu ilgstošu laiku atpakaļ sacījis, ir nepieciešama mediju konverģence, kas apvieno sabiedriskos medijus un kur ir šīs trīs izejas auditorijas – radio, televīzija, internets.

Tas ir galvenais priekšnosacījums, lai jūs gribētu vadīt?
Galvenais priekšnosacījums ir beidzot skaidrība sabiedriskā medija finansējumā.

Vai jūs interesētu apvienotā LR un LTV ģenerāldirektora postenis?
Protams, tas ir jauns izaicinājums kā projekts. Es ar ļoti lielu azartu iesaistos tāda veida projektos, kas ir jaunas lietas, kuras būtu interesanti vadīt. Man nepatīk tāds rutinizēts darbs, tāpēc es varu atbildēt — jā, tas būtu ļoti interesanti.

Bet tad jūs interesētu apvienotā LR un LTV ģenerāldirektora postenis?
Protams, tas ir jauns izaicinājums un tas ir izaicinājums kā projekts. Es ar ļoti lielu azartu iesaistos tāda veida projektos, kas ir jaunas lietas, kuras būtu interesanti vadīt. Man patīk ne tāds rutinizēts darbs, tāpēc es varu atbildēt – jā, tas būtu ļoti interesanti.

Un Dzintri Kolātu jūs ņemtu kā vietnieku?
Šodien šajā brīdī nezinu – man nav tik tuvu viņš pazīstams.

Jūs esat izteicies, ka pie 40% samazinājuma LTV būtu jākļūst par pagrīdes televīziju vai vispār jāiznīkst. Pie kāda finansējuma samazinājuma jums vēl nebūtu jāiet pagrīdē?
Pagrīde ir metafora. Jau 2004.gadā un 1990.gadā LTV budžets bija krīzes budžets. Tā laika budžetu veidojot, tika pieļauta milzīga kļūda — tika izveidota tikai un vienīgi naudas plūsma, bet netika paredzētas nekādas investīcijas tehnoloģijās. Tas nozīmē, ka LTV tā lēni, lēni nodilst. Šis ir tas brīdis, kad ir šie korekcijas budžeti un LTV ir jāpielāgo sava darbība atbilstoši naudas plūsmai. Bet tā nav televīzija, ko, protams, sagaida iedzīvotājs, ieslēdzot televizoru.

Kāds samazinājums jums vēl ir pieņemams?
Nav vairs pieņemams. Reāli nav pieņemami samazinājumi, jo apraides izmaksa ir piešķirta tikai uz 2009.gada, līdz ar to nav zināms, kādas apraides [izmaksas] būs 2010.gadā. Katrs mazinājums, kas tiek pieprasīts, padara LTV nekvalitatīvāku.

Ja LTV piemēro 20% samazinājumu, tad tai no valsts dotācijas šogad paliek 5,76 miljoni latu. Ko ar šo naudu var izdarīt?
Mēs esam pret šo samazinājumu. Ja tiks pateikts, ka nav citas iespējas un noteikti jāmazina, tad tiks meklētas iespējas, ko tālāk darīt un kā darīt. Šodien es atturos atbildēt uz konkrētiem jautājumiem tāpēc, ka tas skar LTV darbiniekus. Mēs no 2008.gada februāra esam samazinājuši 81 darba vietu. Dokumenti tiek kārtoti vēl 10 darbiniekiem. Visi ārējie maksājumi jau ir samazināti, līdz ar to pamatā paliek darbinieku atalgojuma fonds, uz kā rēķina būs jāveic šis samazinājums.

Un kā programma? Piemēram, pie cik liela finansējuma LTV var palikt divi kanāli?
Es domāju, ka tiklīdz būs jāsamazina par šiem 20, 30%, tad, protams, ka būs jāpārskata iespēja strādāt divos kanālos.

Tad jūs varētu atteikties no 7.kanāla?
Jā, bet tas ir ļoti svarīgs un ilgstošs process. To nevar vienas, divu dienu laikā izdarīt tāpēc, ka mūsu atteikšanās no 7.kanāla būtiski ietekmē Latvijas apraides sistēmu. Mēs maksājam 50% no kopējām LVRTC uzturēšanas izmaksām. Tur ir tālāk jāanalizē, vai tālāk LVRTC var tālāk turpināt uzņēmējdarbību. Pie 7.kanāla samazinājuma mums ir jārēķina ietekme LTV ietekmē, vai televīzija vispār spēj uzturēt infrastruktūru. Kaut vai tāpēc, ka mums ir pārvietojamā televīzijas stacija, kas būtisku daļu strādā uz LTV7. Ja mēs LTV7 samazinām, man ir jāskatās, vai es varu uzturēt šo infrastruktūru. Tiklīdz es no šīs infrastruktūras atsakos, tā būtiska problēma sāksies 1.kanālā.

Ja LTV finansējuma apjoms netiek samazināts, tad LTV šogad varēs strādāt kā līdz šim?
Ja pildīsies mūsu ieņēmumu plāns, tad mēs 2009.gadu esam naudas plūsmā sakārtojuši, lai izturētu šo gadu.

Vai LTV darbiniekiem algas jau ir mazinātas?
Pagaidām nav mazinātas.

Kāpēc?
Tāpēc, ka lielākā daļa LTV darbinieku strādā uz stundu izmaksām un, samazinoties noteiktam skaitam ražošanas, mazinās arī ienākumi. Savukārt ir darbinieki, kuriem, strādājot uz pamatalgu, mazinādami darbinieku skaitu, mēs palielinām darbinieku funkcijas.

Tāpat kā citās valsts budžeta finansētās iestādēs, kurās tiek gan apcirpti štati, gan samazinātas algas.
Šī nu nav valsts iestāde.

Bet es pieļauju, ka administrācija pilda diezgan līdzīgas funkcijas.
Bet citas valsts iestādes, samazinot darbinieku skaitu, samazina funkcijas.

Jā, bet tas nozīmē, ka algas, iespējams, samazinājušās tikai radošajiem darbiniekiem...
Redziet, algas pagaidām nav samazinātas tāpēc, ka valstī nav pieņemts speciālais likums. Darbiniekam darba līgumā ir ierakstīta alga, un jebkuri būtiski darba līguma grozījumi man ir jāsaskaņo ar arodbiedrību.

Tā tas notiek daudzās citās valsts budžeta finansētās iestādēs.
Nezinu, es pašlaik varu runāt par savu uzņēmumu.

Vai darbinieki tiešām ir tik kategoriski pret algu apcirpšanu, ņemot vērā to, ka no tā ir atkarīga LTV tālākā nākotne?
Mēs pašlaik esam salāgojuši budžetu līdz šim brīdim.

Bet pirms brīža jūs teicāt, ka neesat gatavi nekādam samazinājumam.
Kāpēc? Es teicu, ka jebkurš nākamais samazinājums LTV patiešām apdraud nacionālā pasūtījuma pildīšanu. Ja notiks samazinājums, LTV sakārtos naudas plūsmu.

Daudzas valsts budžeta finansētas iestādes, vienojoties ar arodbiedrību, ir panākušas mazākas algas.
Es saku, ka mēs arī to darīsim. Tajā brīdī, kad mums tiks pateikts, ka ir jāsamazina, mēs LTV sadarbībā ar valdi un arodbiedrībām risināsim šo jautājumu.

Un kā ar programmu? Piemēram, pie cik liela finansējuma LTV var palikt divi kanāli?
Es domāju, ka tiklīdz būs jāsamazina par šiem 20%—30%, tad, protams, ka būs jāpārskata iespēja strādāt divos kanālos.

Kolāta kungs ir pateicis — ja LR paliks viens kanāls, viņš sevi neredz šajā amatā. Cik jūs ilgi sevi redzat LTV?
Mans darba līgums paredz, ka man ir jāvada šis uzņēmums atbilstoši budžetam. Kamēr mans darbs tiks pieņemts, tikmēr strādāšu. Mēģināšu maksimāli vadīt LTV, lai šis uzņēmums nenonāktu maksātnespējā vai bankrota procedūrās.

Kas ir labākais sabiedrisko mediju finansēšanas veids?
Labākais un pareizākais ir abonentmaksas.

Lai sabiedrība būtu gatava maksāt abonentmaksas, ir jābūt saturam, par ko tā gribētu maksāt. Vai šobrīd LTV spēj piedāvāt tādu saturu, lai sabiedrība tiešām gribētu maksāt?
Es kā sabiedrības pilsonis gribētu maksāt.

Bet vai jūs jūtat, ka sabiedrība arī grib maksāt?
Man nav pētījuma. Es neesmu pilnvarots sabiedrības vārdā runāt par šo jautājumu.

Mums daži portāla Diena.lv lasītāji rakstīja, ka arī treknajos gados LTV nebija ko skatīties, jautājot, vai tiešām nauda ir izšķirošais faktors.
Es varu pateikt, ka dažiem skatītājiem arī nav ko TV3 un TV6 skatīties. Tas ir ļoti normāls viedoklis un es domāju, ka nav nekur pasaulē televīzija, kur 100% iedzīvotāju saka – jā, man tur ir, ko skatīties. Protams, mēs nespējam aptvert visas skatītāju grupas.

Vai tuvākajā laikā varētu tapt kādi jauni raidījumi?
Neskatoties uz visu, ir jāmeklē veidi, kā padarīt aktīvāku un dinamiskāku LTV, līdz ar to tiek veidotas noteiktas ieceres. Var būt, ka LTV jau esošo līdzekļu ietvaros notiks kādas zināmas pārmaiņas. Tuvāko mēnešu laikā tas notikt nevar, jo galvenais ir saņemt atbildes par finansējumu.

Kādas tematikas raidījumus jūs varētu stiprināt?
Kā mēs redzam pēc programmu izmaiņām, protams, ir nepieciešams pastiprināt izklaides daļu. Pazaudējot 1.kanālā izklaidi, tas kļūst par tādu tēmas kanālu. Līdz ar to mums ir svarīgi meklēt izklaides iespējas – nelielas, bet ir jāatrod. Arī informatīvi dokumentāli analītiskajos raidījumos būtu nepieciešamas izmaiņas.

Ko jūs varat esošā finansējuma ietvaros?
Pašreizējo apjomu mēs arī varam. Tālāk var mēģināt pārkārtot programmu, bet ir arī ļoti svarīgi, ka ir jāskatās uz darbinieku pārkārtošanu. LTV ir ļoti liels darbinieku vecums. Mēs esam uzsākuši rotāciju – man ir bijušas sarunas, kur es esmu teicis, ka mums ir jāsāk meklēt tehniskajam personālam mācekļus. Arī radošajiem tiek meklēts, bet tur ir grūtāka situācija, jo grūti esošajā situācijā jauniem cilvēkiem solīt zināmus ienākumus.

No kā LTV varētu atteikties kādu jaunu projektu labā?
Jāsaka, ka nav vairs tik daudz palicis. Man ir pretjautājums – kāda mērķa vārdā. Ja mēs gribam pacelt auditorijas kvantitatīvo skaitu, tie ir citi risinājumi.

Vai kvalitāte iet pretī kvantitātei un auditorija neatpazīst kvalitāti?
Jā. Es saprotu, ka šo atbildi var izmantot ļoti provokatīvi. Es varu atbildēt to, ka auditorija ļoti bieži izvēlas sev vēlamo, interesanto saturu. Kā piemēru varu minēt Vakara interviju. Raidījums bija kvalitatīvs. Ja raidījums intervēja Pāvelu Globu vai Hruščova mazdēlu, tad šo raidījumu skatījās vairāk par 200 tūkstošiem. Ja raidījums intervēja Gidonu Krēmeru, tad skatījās 40 tūkstoši. Raidījums bija kvalitatīvs, saturiskais piedāvājums ir dažāds un auditorija izvēlas tajā brīdī.

Kā LTV ir veicies ar reklāmas ieņēmumiem?
Reklāmas ieņēmumi ir kritušies par 30-40%, ko es, TVNET lasot, sapratu, ka tā ir tāda kopējā tendence.

Tas nav saistīts ar kādām kļūdām LTV mārketingā?
Es neesmu tik detalizēti auditējis, lai atbildētu – ir kļūdas vai nav.

Vēl var runāt par pašreklāmu. Jūs pats esat teicis, ka ir bijusi situācija, ka skatītājs nezina par to, ka bijis kāds raidījums, kas tomēr izrādās ir bijis labs...
Es saku – jā, LTV nekomunicē ar skatītāju tādā līmenī, kā būtu vajadzīgs.

Tad, kas par to atbild? Sabiedrisko attiecību nodaļa?
Jā.

Kas tiks darīts?
Tur, kur ir problēmas, darbinieki paši zina un es jau esmu runājis. Es varu teikt, ka LTV tā ir ilglaicīga problēma.

Ko jūs darīsiet, lai priekšvēlēšanu laikā pasargātu LTV no slēptas politiskās reklāmas?
Mums ir izstrādāta iekšējā strīdus komisija un ir monitoringa principi. Ja tiek ziņots, ka ir aizdomas, šī komisija nāk kopā un atbilstoši nolikumam vērtē. Ja tiek atzīts, ka tas tā ir, atbildīgie darbinieki tiek saukti pie atbildības.

Citos gados vājais posms ir bijuši neatkarīgie producenti. Vai jums ir pārliecība, ka jums izdosies izkontrolēt situāciju?
Es nevaru nogarantēt, jo tas būtu muļķīgi pateikt, ka mēs visu spēsim nosargāt, noturēt. Protams, ka mēs aicināsim atturēties no tā un maksimāli būsim izsūtījuši brīdinājuma vēstules. Ja pārkāpumus mēs tiešām varēsim pierādīt, tad, protams, mēs līdz pat līguma laušanai ar neatkarīgajiem producentiem [nonāksim].

Nolasīšu Diena.lv lasītājas jautājumu: "Katru gadu prese ziņo, ka nu tik LTV būs jaunumi. Paliec kopā ar LTV Jāņos, esi ar LTV Ziemassvetkos un vel citas brīvdienās. Un nekā pārsteidzoša. Vecas filmas. Mans jautājums: kad tad reiz būs? Ja Kota atbilde būs: mēs domāsim, mēs strādājam, mums būs, ir jāiegulda, tad atbildi es jau zinu un tā nemainās gadiem. Es gribu zināt datumu, kad ieslēgt LTV. Citādi es skatos tikai Vides faktus un Daudz laimes. Man - 28 gadi. Kuri raidījumi paredzēti man? Kas mani vēl varētu noturēt pie šīs televīzijas?"
Es varu pilnīgi droši pateikt, ka šī Eirovīzija arī ir jaunums.

Katru gadu jau tas ir jaunums.
Jā, bet katru gadu tā ir citādāka.

Spriežot pēc satura, Eirovīzija šo cilvēku neaizrauj. Tad, kad šim cilvēkam ieslēgt LTV un ko skatīties?
Es ļoti ceru, ka šis konkrētais skatītājs skatījās kaut vai Latvijas Nacionālā teātra jubilejas pārraidi, ļoti ceru, ka skatīsies Latvijas Operas jubilejas pārraidi. Var teikt, ka mēs uz tādiem individuāliem projektiem vēl atradīsim iespējas un atradīsim līdzekļus.

Un ikdienā?
Ikdienā mēs šo programmu līdz septembrim, pat līdz gada beigām mēģināsim turēt tādu, kāda tā ir, radot kaut kādas minimālas izmaiņas. Bet mums ir jāsagaida atbilde par finansējumu un tad es varēšu atbildēt uz šiem uzdotajiem jautājumiem.

Bet lasītāja prasa, kad ieslēgt televizoru?
Televīzija strādā no rīta līdz vakaram līdz ar to es ieteiktu atrast kādu raidījumu, kurš līdz šim nav skatīts. Es ieteiktu skatīties tos pašus 100 g kultūras, to pašu Ielas garumā, ieteiktu sekot līdzi Kas notiek Latvijā?, arī raidījums Province sava veida tematiku sniedz, es uzskatu, ka Latvija var ir ļoti labs raidījums.

Diena.lv lasītāji interesējās par LTV zaudēto seriālu Neprāta cena. Kāds lasītājs lūdza pavaicāt — ja Edgars Kots būtu kādas komerctelevīzijas akcionārs, vai viņš paturētu darbā menedžeri, kurš palaidis vējā tādu projektu?
Neprāta cena LTV kā projekts, protams, ka nav, jo finansējuma mazinājuma dēļ nācās no šī seriāla atteikties. Metaforai "vējā palaists" es pilnīgi nepiekrītu.

Kāpēc jūs nemeklējāt sponsorus agrāk? Eirovīzijai taču atradāt.
Tika izdarīts viss, lai mēģinātu paturēt šo seriālu.  2009.gadā divās nedēļās 540 000 latu kā sponsorus atrast vienkārši nav iespējams.

Jau ilgstoši reitingi rāda, ka LTV visvairāk skatītā 1.kanāla reitings svārstās tikai starp 10 un 11%. Ar ko tas izskaidrojams?
Es esmu pārliecināts, ka reitingi ļoti precīzi atspoguļo investīciju programmā.

Skaidrs, ka būtiska naudas papildinājuma LTV tuvākajā laikā nebūs. Vai ar to naudu, kas jums ir, var sagatavot labāku produkciju?

Var ļoti minimālu kosmētisku remontu veikt. Programmu kopumā, protams, izveidot ir ļoti grūti. Tam ir daudz pamatojumu. Man šķiet, ka Latvijā sāk izveidoties problēma, ka aizvien mazāk ir televīzijas raidījumu veidotāju, speciālistu. Nav izglītotu cilvēku, pie esošā finansējuma veida nav arī, kur praktizēties jauniem cilvēkiem. Līdz ar to veidojas darbinieku resursu profesionalitātes problēmas.

Jūs rudenī teicāt: "Ir jāmainās un jāmeklē iespējas, kā uzrunāt auditoriju." Vai tiešām nav iespējas, kā uzrunāt auditoriju ar esošo finansējumu, jo arī 7 miljoni ir kaut kas?

2,3 miljoni no tiem aiziet apraidei, 900 tūkstoši aiziet PVN proporcijai, miljons aiziet energoresursiem...

Ir tik grūti raidījumus padarīt, piemēram, dinamiskākus?

Ir zināmi raidījumi, kuros dinamika ir nepieciešama, un ir raidījumi, kuros dinamika nav tik ļoti nepieciešama. Ir raidījumi, kuri ir kvalitatīvi, bet auditorija daudz neizvēlas šos raidījumus, jo tie ir šauri segmentēti, un ir raidījumi, kas tiešām paredzēti plašām auditorijas daļām, un viņus arī ļoti skatās, bet es personīgi neesmu īpaši apmierināts ar šo raidījumu kvalitāti. Nevar pārmest, ka LTV nenodarbotos ar saturiskās kvalitātes meklējumiem.

Vai jūs varat minēt kādu piemēru pēdējā laikā veiksmīgam rezultātam, kur satura redaktori būtu uzlabojuši raidījumu kvalitāti?
Es, piemēram, droši varu pateikt – man šķiet, ka 100 g kultūras ir [veikuši] zināmas izmaiņas un auditorija ir piesaistījusies vairāk.

Kas tur tieši mainījās?
Ir paplašināts tēmu loks, nav vairs šis raidījums tik tematiski šaurs.

Vai kvalitāte ir pretrunā kvantitātei un auditorija neatpazīst kvalitāti?

Jā! Es saprotu, ka šo atbildi var izmantot ļoti provokatīvi. Es varu atbildēt to, ka auditorija ļoti bieži izvēlas sev vēlamo, interesanto saturu. Kā piemēru varu minēt Vakara interviju. Raidījums bija kvalitatīvs. Ja raidījumā intervēja Pāvelu Globu vai Hruščova mazdēlu, tad šo raidījumu skatījās vairāk par 200 tūkstošiem. Ja raidījumā intervēja Gidonu Krēmeru, tad skatījās 40 tūkstoši. Raidījums bija kvalitatīvs, saturiskais piedāvājums ir dažāds, un auditorija izvēlas tajā brīdī.

Vēl cita Diena.lv lasītāja raksta: "Vai nedomājat par LTV satura lielo haizivju - Plūmes un Šmites - nomainīšanu? Vai neredzat, ka viņu ietekmē LTV ir palikusi par vecmāmiņu televīziju, kuru pat vecmāmiņas vairs neskatās?"
Šī ir saruna par konkrētiem darbiniekiem un konkrētiem uzvārdiem. Avīze nav starpnieks.

Runa ir par to, vai jūs domājat, nevis par to, vai atlaidīsiet.
LTV ir nepieciešamas pārmaiņas un spēja konkurēt kopējā mediju tirgū, līdz ar to LTV katru dienu vajadzīgs satura uzlabojums.

Vai konkrēti cilvēki ir īstie, kas ar to var strādāt?
Konkrētie cilvēki ir ar profesionālu izglītību un ilgu televīzijas pieredzi.

Tātad atbilstoši amatam?
Profesionāli atbilstoši.

Bet pats esat teicis, ka šajā laikā esat kļuvis īpaši prasīgs pret darbiniekiem. Vai neesat domājis arī par šo cilvēku nomainīšanu?
Kā jums šķiet, kā tas darbinieks izlasot avīzi un nesaņemot atbildi tieši no darba devēja, jūtas? Līdz ar to es domāju, ka man šādus jautājumus nevajag uzdot un es arī neatbildēšu. Izmaiņas var būt visur – gan kanālu vadībā, gan struktūrdaļās, gan ēku saimniecībā, gan tirgzinības daļā. Šis laiks ir viennozīmīgi jāizmanto un finansējums liek izdarīt pārmaiņas. Viennozīmīgi.

Vai vadības komanda, ar ko jūs strādājat, ir spēcīgs atbalsts?
Jā, savu spēju robežās. Es nevienu brīdi nevaru pateikt, ka darbinieks apzināti bremzē, kaut ko neizdara. Darbinieki dara maksimāli, savu spēju robežās.

Jautājums — vai spēju pietiek?
Jā, tieši tā, bet tas ir mans uzdevums izvērtēt.

Klausoties jūsu atbildes, rodas iespaids, ka neesat laimīgs par to, ka daudzi LTV strādā tikai savu spēju robežās.
Jā, protams, tāpēc, ka nesasniedz to medija dinamiku, kādā būtu jāstrādā. Lai mēs būtu spējīgi konkurēt, LTV būtu jābūt ātrākai, mobilākai.

Jūs vienmēr esat stāstījis, ka nonācāt amatā, pateicoties Jaunā laika cilvēkiem. Tagad šī partija ir pie varas. Vai tas kaut kā palīdz cīņā par finansējumu?
Es nedomāju, ka šajā situācijā tas var palīdzēt, un es arī nedomāju, ka to var izmantot. Ir kaut kāds cilvēku loks, ar kuru es komunicēju. Nav noslēpums, ka es sazinos ar Arti Kamparu un mēģinu saprast, kas un kā notiks. Jā, es konsultējos. Kopš brīža, kad es esmu šajā sarežģītajā amatā, es nevaru teikt, ka ar tiem ir labākas attiecības un ar tiem ir sliktākas. Ir bijušas attiecības ar visiem vienādas, un tagad nav labākas. Es ceru — kopējā politiskā elite sapratīs, ka ir pienācis brīdis, kad šis jautājums ir jārisina. Man gribas skaidri un gaiši pateikt — vai nu pieņemiet lēmumu, ka sabiedriskie mediji Latvijā ir vajadzīgi un kādi viņi ir vajadzīgi, vai arī pieņemiet lēmumu, ka nav vajadzīgi. Esošā situācija gan LTV, gan LR ir kritiska tāpēc, ka neviens neuzdrošinās pateikt, ka mēs jums naudu nedosim. Tiek kultivēta zināma neziņa. Bet laiks iet.

Vai jums politiķi ir ko prasījuši pretī sarunās par LTV finansējumu?
Nav prasīts pretī.

Bet kas notiek neformālajās sarunās?
Tur cilvēki dalās ar viedokli tāpat kā šīs sarunas laikā jūs dalāties ar mani savos viedokļos. Protams, viņi dalās savās pārdomās par to, ko viņi ir redzējuši.

Ir kādas lietas, kas viņus vairāk neapmierina?
Tas, ko es jūtu, kas dominē, — šķiet, ka Ziņu dienests vairāk atbalsta opozīciju. Tas ir bijis visiem pie varas esošajiem.

Ko jūs tādos gadījumos atbildat?
Tas ir jūsu viedoklis.