“Man ir jāatzīst, ka šī šī vasara manā politiķa karjerā desmit gadu laikā ir pati grūtākā. Varētu pat teikt, ka manā dzīvē. Šī ir tā vasara, kad neviens politiķis populārāks nepaliek. Šo lēmumu dēļ, iespējams, būs jāziedo politiskās karjeras. Šī ir tā reize, kad jāsaprot, ka būt deputātam un ministram tas nav tikai statuss, pieņemšanas, vai aizbraukt uz Briseli, šī ir tā reize, kad ir jānes arī tas smagums, jāuzņemas atbildība, lai ko tas nemaksā. Iespējams, tas maksās mūsu politiskās karjeras, bet nevar domāt par to, kā izskatīties labāk par citiem. Tā ir mīksčaulība un krūmos mukšana.”
Viņš atzina, ka šodien vairs nav izejas un TP grozījumus atbalstīs, taču “par kādu kvalitāti var runāt divās dienās, tur var pielikt tikai lineālu un nogriezt”. Viņš izteica cerību, ka atbildīgi grozījumiem pieies un tos atbalstīs arī citas partijas.
“Šobrīd kā tieslietu ministrs jūtos nikns un iedzīts stūrī, kā tapa šis budžets. Visi divus mēnešus strādāja izejot no tiem skaitļiem, ko deva finanšu minists. Vēl pagājušajā nedēļā visi cilvēki valsts pārvaldē strādājām uz ciparu 230 miljoni. Es neesmu slinkojis un man nebija bail, esmu aizbraucis gandrīz uz visām tiesām. Un 8.jūnijā tiek galdā nolikti pavisam citi skaitļi. Es strādāju, ko man valdībā lika un es uzdevumus devu tālāk. Tas, kas mani dusmo, kāpēc es braucu un tiesnešiem acīs skatījos?”
M.Segliņš uzskata, ka Tieslietu ministrija ir veikusi strukturālas reformas un, pēc viņa norādītā, valsts pārvalde ir arī policists un tiesnesis, tāpēc viņu pārsteidzot arodbiedrību paziņojumi, ka ietaupījumu var meklēt valsts pārvaldē. Tieslietu ministrijā esot trīs auto, ministrijas budžetā 75% izdevumu veido algas. Ministrs jau sen raksta uz papīra lapas abām pusēm, norādīja M.Segliņš. M.Segliņš nepieļauj tiesu slēgšanu Latvijā, jo krasi palielinājies lietu skaits. Ja tiesas slēgs, to izskatīšana varētu notikt tikai pēc diviem gadiem, sacīja ministrs. Pēc viņa teikā, Starptautiskais Valūtas fonds ir paslavējis TM par reformu veikšanu. Viņš minēja, ka Valsts kancelejā strādā liels juridiskais štats, kas, iespējams, neesot pareizi, jo viņi dara to pašu, ko Tieslietu ministrijas speciālisti – dod atzinumus par lēmumu tiesiskumu. Tas ir jautājums premjeram, kāpēc Valsts kancelejā strādā 170 cilvēku, uzskata M.Segliņš.
Tieslietu ministrs pieļauj, ka, iespējams, ir vajadzīgs atsevišķs regulējums ekonomiskās krīzes dēļ, jo ir daudzi likumi, ko valsts nespēj pildīt naudas trūkuma dēļ. “Likumi ir jāpilda, bet mēs to nevaram hroniska naudas trūkuma dēļ. Iespējams, tāpēc ir vajadzīgs atsevišķs regulējums. Šorbīd ir tā, ka likumus nevaram pildīt masveidā.”
Atbildot uz Latvijas radio uzdoto jautājumu, kas šobrīd ir Tautas partijas prioritātes, M.Segliņš teica: "Ja mēs latviešu partijas tā turpināsim, tad mēs dabūsim nākamgad Latvijā tādu rezultātu, kā šogad Rīgā. Saskaņas centrs ir labi nostartējis visā Latvijā. Un, lai mēs nepiedzīvotu Saeimā to, kas tagad būs Rīgas domē, mums ir pēdējais laiks latviešiem saprast, ka jāstrādā kopā valsts labā un jābeidz sīkmanīgā kasīšanās, par ko sabiedrība ir sodījusi.”