Sieviešu skaitu Saeimā mākslīgi neveicinās

Pašlaik Seimā no 460 deputātiem 94 ir sievietes. Šādu likumprojektu panāca Polijas feministes. Jaunais likums vēl jāpieņem Senātā un jāparaksta valsts prezidentam. Pašlaik nevienas sievietes nav Saskaņas centra deputātu rindās. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (Saskaņas centrs) atzīst, ka problēma pastāv, taču uzskata, ka ar mākslīgu sieviešu skaita palielināšanu parlamentā steigties nevajag. Viņš skaidro, ka SC vēlēšanu listē sievietes gan bija iekļautas, taču neviena diemžēl nav ievēlēta. “Nedomāju, ka tā šobrīd ir prioritāte. Sabiedrība no Saeimas sagaida citu, piemēram, ekonomisko problēmu risināšanu. Turklāt gan pašlaik, gan iepriekšējos parlamenta sastāvos ir bijis ap 20 % sieviešu. Jebkuram kandidātam, vienalga, vai vīrietim, vai sievietei, vispirms ir jāizpelnās vēlētāju atzinība, jāpierāda sevi darbā,” tā deputāts. Pēc viņa domām, to lieliski paveikušas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), viņas priekštece Ingrīda Ūdre (ZZS), Ina Druviete (Vienotība), Ilma Čepāne (Vienotība) un citas atkārtoti ievēlētas sievietes. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (Vienotība) lepojas, ka viņas pārstāvētajā partiju apvienībā Saeimā ir vairāk nekā trešā daļa sieviešu. Tomēr deputāte neatbalsta kvotu sistēmas ieviešanu vēlēšanu listēs, jo vairāk sieviešu iekļaušana nenozīmē, ka viņas noteikti ievēlēs. Circene kā labu piemēru min Skandināvijas valstis, kur šādas kvotas (no 30 līdz 40 %) pastāv un sievietes labprāt ievēl, bet tur šāda situācija izveidojusies ilgākā laika periodā. Saeimas deputāte Dana Reizniece no ZZS uzskata, ka kopumā Latvijā situācija ar dzimumu līdztiesību ir laba. “Es uzskatu, ka kvotu sistēmas vietā drīzāk būtu nepieciešams uzlabot sociālo atbalstu deputātēm – mazu bērnu māmiņām, lai tādējādi veicinātu sieviešu interesi par darbu parlamentā,” tā Reizniece. Viņa arī domā, ka Saeimā pirmkārt vajadzīgi dažādu jomu profesionāļi neatkarīgi no dzimuma.