Pēc vairāku nozīmīgu AT spriedumu publicēšanas tiesību praktiķi ir sākuši diskusiju par Latvijā pastāvošā tiesiskā regulējuma Augstākās tiesas Senāta skaidrojumu. Ņemot vērā valdes locekļa plašās atbildības robežas, šī situācija acīmredzami ir netaisnīga. Tāpēc, ja netiks veiktas izmaiņas interpretācijā, var tikt pieļauti pat cilvēktiesību aizskārumi.
Atlaiž topošo māmiņu
Viens no piemēriem - pašlaik norisinās tiesvedības process, kurā tiek skatīta kādas privātas akciju sabiedrības valdes locekles prasība pret darba devēju par atjaunošanu amatā. Viņai, esot 11.grūtniecības nedēļā, tika uzteikts darbs, nekonkretizējot darba attiecību pārtraukšanas iemeslu.
Darba likumā ir nostiprināta virkne darba ņēmēju aizsardzībai būtisku tiesību. Likums regulē arī darba uzteikšanas kārtību, kā arī atrunā ierobežojumus uzteikt darba līgumu ar īpaši aizsargājamo personu loku, piemēram, topošām māmiņām. Pretēji tam Komerclikumā noteikts, ka kapitālsabiedrības valdes locekli var atsaukt ar dalībnieku lēmumu jebkurā laikā. Grūtnieces atlaišana no darba būtu pretrunā ar Darba likumu, taču darba devējs, atsaucoties uz tiesu praksi, pastāv uz savu taisnību, uzskatot, ka Komerclikums šajā gadījumā ir pārāks.
AT Senāts līdz šim ir pieturējies pie vērtējuma, ka uz valdes locekli nav attiecināmas Darba likumā ietvertās garantijas darba devējam. Sekojot AT Senāta interpretācijai, pirmās divas tiesas instances noraidīja iepriekš minētās prasītājas prasību. Savukārt AT Senāts izlēma lietu skatīt paplašinātā sastāvā.
Analizējot minēto tiesas procesu, ir saskatāmi Latvijai saistošu ES normatīvo aktu pārkāpumi. Piemēram, Eiropas Padomes 19.10.1992. direktīva nr.92/85/EEK nosaka vispārēju strādājošu grūtnieču, sieviešu pēcdzemdību periodā, kā arī to sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, atlaišanas aizliegumu. Arī Eiropas Kopienu tiesa (EKT) savos spriedumos ir noteikusi pamatojumu direktīvā nostiprinātajam aizliegumam - aizsargāt grūtnieces no psiholoģiskiem satricinājumiem, ko var izraisīt atlaišana no darba.
EKT: ir darba ņēmējs
Piemērojot iepriekš minēto direktīvu, EKT ir skaidrojusi darba ņēmēja jēdzienu, norādot, ka darba attiecību būtiska iezīme ir - persona noteiktā laika posmā citas personas interesēs un šīs personas vadībā sniedz pakalpojumus, par kuriem tā saņem atalgojumu. Turklāt darba ņēmēja jēdzienam vajadzētu būt vienotam visās ES valstīs - dalībvalsts tiesību sistēma nevar būt par attaisnojumu citas, grūtniecēm nelabvēlīgās kārtības piemērošanai. Šī pozīcija ir nostiprināta vairākos citos EKT spriedumos, kas pierāda tās svarīgumu un nemainīgumu. EKT konsekventi pieturas pie nostājas, ka jēdziens "darba ņēmējs" ir interpretējams plaši, ievērojot darba attiecību raksturojošo pazīmju esamību.
Tādējādi ir secināms, ka AT Senāta tiesiskā regulējuma interpretācija, ar ko valdes locekļiem tiek liegtas tiesības uz Darba likumā paredzēto aizsardzību, neatbilst EKT nostājai. Ņemot vērā darba ņēmēja jēdziena plašo interpretāciju Eiropas Kopienas tiesībās un šī skaidrojuma augstāko spēku pār dalībvalstī nostiprināto interpretāciju, ir pieņemams, ka 92/85/EEK direktīvas noteikumi ir attiecināmi arī uz grūtniecēm, kuras pilda valdes locekļa pienākumus. Nav pamata uzskatīt, ka Eiropas likumdevējs būtu gribējis atsevišķi nodalīt un izslēgt no speciālās aizsardzības grūtnieces, kuras ir iesaistītas darba tiesiskajās attiecībās, pildot valdes locekļa pienākumus. Tādējādi nav pieļaujama sievietes atlaišana no valdes locekļa amata grūtniecības periodā.
Jāmaina nostāja
Šobrīd Latvijas tiesas spriež ar valdes locekļa nodarbinātības statusu saistītas lietas, balstoties uz AT Senāta pausto viedokli, pēc kura valdes loceklis nav uzskatāms par Darba likuma subjektu, pat ja starp viņu un kapitālsabiedrību ir noslēgts darba līgums.
Autore uzskata, ka šai interpretācijai ir nepieciešams noteikt izņēmumus. Grūtniecēm Latvijā un ES ir piešķirts īpašs statuss. Atlaišana no darba var kaitēt grūtnieces garīgajai veselībai un izraisīt bīstamas sekas gan sievietes, gan bērna veselībai un pat dzīvībai. Ja starp valdes locekli - sievieti gaidībās - un kapitālsabiedrību ir konstatējamas darba tiesiskās attiecības, tām ir piemērojams atlaišanas aizliegums.
Tā kā Latvijas tiesu interpretācija ir pretrunā ar EKT interpretāciju, būtu nepieciešams apsvērt iespēju mainīt Latvijas tiesu nostāju šajā jautājumā.