VARAM informatīvajā ziņojumā norāda, ka patlaban e-veselības projekts ir identificēts kā riska projekts, kur ir iespējama finanšu korekcija, ja neizdosies īstenot projekta otro kārtu.
Belēvičs gan taisnojās -kamēr projekts nav redzēts, nav iespējams to novērtēt. Tomēr viņš pauda cerību, ka nākamā gada sākumā to būs iespējams izdarīt. "Mums ir jāsāk pārbaudīt, mēs arī gribam redzēt, kā tas ir," teica ministrs.
Noslēgumā Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) uzsvēra, ka šajā projektā galvenais ir, lai nauda netiek zaudēta, piebilstot, ka e-veselība ir ļoti svarīgs projekts.
Ziņojumā VARAM norāda, ka projekta īstenotājs nav nodrošinājis, ka e-veselības sistēma darbotos produkcijas vidē un ka ir iespējams veikt projekta funkcionalitātes pārbaudi. Ministrija arī norāda, ka finansējuma saņēmējs Nacionālais veselības dienests nav sniedzis detalizētu informāciju par 2015.gadā īstenotajiem un 2016.gadā plānotajiem pasākumiem, lai veicinātu projektā radušos rezultātu lietojamību plānotajā apjomā. Projekta īstenotājiem ir uzdots skaidrot situāciju un informēt par turpmākajiem darbiem.
Lai gan e-veselības sistēmai būtu jāsāk darbs no 2016.gada, secināts, ka ir iztērēti 14,5 miljoni eiro, bet iedzīvotājiem nav pieejams neviens no 31 plānotā pakalpojuma.
Tāpat secināts, ka gandrīz puse jeb 46% no projekta pamatnostādnēs minētajiem pasākumiem nemaz nav sākti.
LETA jau ziņoja, ka 1.decembrī valdība vienojās par gadu pārcelt laiku, līdz kuram ārstniecības iestādēm un aptiekām jānoslēdz līgumi par e-veselības izmantošanu, kā arī jāsāk lietot tikai elektroniskas darba nespējas lapas.
Veselības ministrija (VM) nāca uz valdību ar aicinājumu atlikt šo termiņu uz pusgadu, tomēr, uzklausot ģimenes ārstu iebildumus, nolemts šo termiņu pagarināt vēl - līdz 2016.gada 1.decembrim.
Valdība vienojās, ka līdz tam ministrija kopā ar Ģimenes ārstu asociācijām strādās, lai uzlabotu atsevišķus punktus. Savukārt vismaz mēnesi pirms tam, proti, līdz 1.novembrim, VM sniegs valdībai izvērtējumu par paveikto.