Intervijā _Neatkarīgajā _A.Šķēle šodien neatzīstas, vai atgriezīsies aktīvajā politikā, jo «tikai ārkārtas situācija un tādu cilvēku lūgums, kuriem es nevarētu atteikt, var likt man mainīt iepriekš pieņemto lēmumu».Tautas partijas dibinātājs intervijā analizē Latvijas ekonomisko situāciju, atzīstot, ka viņa iepriekšējais «jājamzirdziņš» - lata devalvācija – šobrīd vairs nav vēlama. «Tā ir nokavēta,» saka A.Šķēle. Tomēr viņš uzskata, ka lats ir pārvērtēts, lai gan vēl arvien ir alternatīva paplašināt lata koridoru, «saglabājot to pašu lata piesaistes kursu pret eiro. Tas ļautu celt iekšējo patēriņu». Viņš arī norāda, ja to darītu, tad redzētu, kas notiek - «ja lats ir pārvērtēts, tas nokritīs līdz tai zemākajai robežai, līdz kurai to pieļaus svārstību koridors. Ja to nedara, rodas jautājums – kā vārdā mēs dzīvojam ar neatbilstošu naudas vērtību», vaicā A.Šķēle. Viņš baidās, ka «spītības un finanšu lobiju vārdā tiek uzturēta šī nepareizā, īstenībai neatbilstošā lata vērtība, un tas tiek darīts uz tautas pieaugošas nabadzības rēķina».Lielā mērā notiekošajā viņš vaino Latvijas Banku, kuras monetārā politika ir bijusi ārpus jebkādas kritikas.A.Šķēle par patlaban aktuālo _Parex bankas_ jautājumu teic, ka risinājums ir viens – ātrāk pārdot banku kādam, «kura garantijas ir tik spēcīgas un vērtīgas, ka Latvija varētu atviegloti nopūsties un aizmirst par šīs bankas nedienām uz visiem laikiem». Pārdot kaut par vienu latu, teic A.Šķēle, «bet valdībai gribas to neprātīgi ieguldīto miljardu dabūt atpakaļ. Es gan pieļauju, ka miljardu neviens nekad nesamaksās».
Valdības kritika
A.Šķēle kritizē Latvijas valdību par īstenoto nodokļu paaugstināšanas politiku, jo «Dombrovskis izvēlējās valsti vest caur nabadzības durvīm». Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (JL), pēc A.Šķēles domām, «apsola aizdevējiem darīt visu, jebko bez elementāra ekonomiskā pamatojuma». Celt kopējo nodokļu masu šobrīd – tas ir tuvredzīgi, saka A.Šķēle un turpina: «Tas nozīmē faktisku ieņēmumu samazinājumu valsts budžetā.»
Par finanšu ministru Einaru Repši (JL) viņš izsakās: «Repšes kungs it kā ir pieredzējis politiķis, bet viņa darbība budžeta sakarā man atgādina traka motociklista drāšanos pa šoseju, kuram svarīgi tikai braukt, neskatoties ne labi, ne pa kreisi.» Šo E.Repšes pārņemtību ar sevi apliecinot «lineārā pieeja budžeta izdevumu mazināšanai».
Vaicāts par valdības stabilitāti, A.Šķēle ir stingri pārliecināts, ka «ieviest politisko nestabilitāti, gāžot valdību – tas būtu ļoti nekrietni pret valsti. To šobrīd nedrīkst». Tiesa, viņam ir vairāki «kamēr» nosacījumi – kamēr nav panākta jauna vienošanās ar SVF, kamēr nav apstiprināts budžets, kamēr nav atbildes uz nozīmīgiem jautājumiem par Eiropas fondiem un finanšu sektora stabilitāti.
Pagaidām ārpus politikas
Vaicāts par atgriešanos politikā, A.Šķēle teic, ka jau septīto gadu esot ārpus valsts pārvaldes un «nākt atpakaļ un mušas dzenāt es gan negribētu». Tiesa, viņš atzīst, ka «mums partijā vēl nav bijusi nopietna un izšķiroša saruna par šo lietu».
Lai arī Tautas partija, pēc viņa domām, vairs nav tāda, kāda tā bija pirms septiņiem gadiem - «tvirta, spējīga ātri pieņemt lēmumus, disciplinēta, spējīga argumentēt jebkurā laukumā un piesasitīt cilvēkresursus», tomēr partijai joprojām ir ļoti stipri cilvēki pašvaldībās. Un tas esot potenciāls, kas, pēc A.Šķēles domām, «būtu jāceļ kaujai. Tāpat kā vairāki TP ministri».
Vaicāts, ko A.Šķēle domā par Rīgas vicemēru Aināru Šleseru (LPP/LC), viņš norāda, ka «ir sajūta, ka Šlesers Rīgu uzskata par visu Latvijas valsti, jo Baltkrievijā un Krievijā viņš jau realizē pilnīgi patstāvīgu politiku». A.Šķēlem patīk aktīvi cilvēki un viņš cer, ka Šlesers «tiks galā ar administratīvajiem šķēršļiem, kas gandē dzīvi rīdziniekiem».
Tomē TP dibinātāju uztrauc, «kāds būs nākamā gada 9.maijs Rīgas pilsētā».