Šķēle pieļauj, ka pašreizējā ekonomiskā situācija neveicinās tirdzniecību ar akcijām, tomēr, situācijai stabilizējoties, šo akciju vērtība piesaistīs aizvien vairāk naudas.
"Vislielākā interese par valsts uzņēmumu akcijām varētu būt skandināviem. Tādējādi viņi varētu censties atgūt tos zaudējumus, ko radījušas bankas. Domāju, ka bankas stimulētu savus investorus un akcionārus pievērsties Latvijai, tādējādi atvieglojot kredītu izsniegšanu un ļautu sasniegt labākus rādītājus. Pēc tam jau interese būs jebkuram – amerikāņiem, krieviem u.c.," norāda Šķēle.
Tikpat būtisks esot jautājums par uzņēmumu profesionālu pārvaldīšanu. TP vadītājs uzskata, ka nedrīkstēja likvidēt to padomes.
"Patlaban redzams, ka politiķi tiešā veidā ietekmē uzņēmumu valdes, bet politiķi nedrīkst ar varas tiesībām būt tām tik tuvu. Ja valsts uzņēmumi nonāktu biržā, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā tirgus uzraugs piespiestu uzņēmumus pārvaldīt pēc pasaulē klasiski saprotamiem principiem un citas atbildības pakāpes. Runājot par "Latvenergo", nesaprotu, vai tiešām ir jābūt kādam uzņēmumam, kura pārvaldīšanas efektivitāte mums nav svarīga? Patlaban šis monopola uzņēmums pastāv bez padomes, tā vadītājiem nolemts nemaksāt algas atbilstoši darbības mērogam, turklāt vēlamies to uzskatīt par savu nacionālo bagātību. Valstij šajā uzņēmumā pietiks ar 75% kontroli. Kotējot "Latvenergo" biržā, radīsim uzņēmumam lielāku atpazīstamību, tam būs starptautisks skanējums, tiks piesaistīts kapitāls pilnīgi citā līmenī," uzskata Šķēle.
Uz jautājumu, ka attiecībā uz "Latvenergo" akciju kotēšanu biržā nāktos arī mainīt likumu, TP līderis atsaka: "Ja jāmaina, tad jāmaina."