Šķēles partijas vadību pārņem Segliņš

Ar aplausiem tika uzņemta arī A.Šķēles izvirzīšana priekšsēdētāja amatam, no kā viņš atteicās, izpelnoties žēlu nopūtu, kas pāršalca zāli. Par priekšsēdi no amata aizgājušā Aigara Kalvīša vietā pārliecinoši ar 608 balsīm, 25 delegātiem balsojot pret, tika ievēlēts iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, un pārsteigumu pretēji iepriekš prognozētajam nesagādāja arī valdes vēlēšanas. Valdē ievēlēti visi desmit kandidāti, par kuriem balsoja arī jaunais līderis, — ministri Edgars Zalāns, Māris Riekstiņš un Helēna Demakova, jaunatnes nodaļas nominētais Guntis Gūtmanis, Kristiāna Lībane-Šķēle, Saeimas deputāti Juris Dalbiņš, Vineta Muižniece un Oskars Spurdziņš, kuru nosauca kongresa zālē, kā arī Rīgas domnieki Andris Ārgalis un Edmunds Krastiņš. Taču valdē nebūs neviena reģionu pārstāvja, kas ir pretrunā ar šīs partijas būtību, jo tās spēks vismaz pašlaik ir tieši reģionos. Nebija saklausīts arī E.Zalāna aicinājums "atgriezties pie savām saknēm, jo mēs joprojām esam vienīgā nopietnā reģionu partija, bet tāda varēsim palikt tikai tad, ja spēsim dot atbildību par šo valsti arī pašu reģionu politiķu rokās". Teiktais izskanēja, runājot par varas decentralizāciju, bet ir zīmīgs arī šajā kontekstā.Ideju autori nemainās M.Segliņš savā sarakstā rajonu cilvēkus neiekļāva, jo viņi neesot spējuši vienoties par vienu pārstāvi, ja atceras savstarpējo konkurenci kaut vai starp Cēsīm un Valmieru. Patiesība esot arī tā, ka liepājnieki nepazīst valmieriešus un otrādi, tāpēc viens par otru nebalso. Toties valdē būs divi Rīgas domnieki A.Ārgalis un E.Krastiņš, lai arī otrais tajā iekļuva kā pēdējais ar salīdzinoši mazāk balsīm. To varēja ietekmēt arī aizdomu ēna, ko radīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, vasarā veicot kratīšanu E.Krastiņa kabinetā, kad viņš vēl vadīja domes attīstības komiteju. Valdē uzmanību saista arī jauniešu nodaļas izvēle nominēt G.Gūtmani, kuram ir 33 gadi, bet viņš jau pirms vairākiem gadiem bija deleģēts gan Privatizācijas aģentūras, gan Latvenergo padomē, kas rada iespaidu par viņu kā noderīgu cilvēku. To, ka E.Krastiņa plašās zināšanas ekonomikā un finanšu sistēmā ir ietekmējušas M.Segliņa izvēli viņam par labu, priekšsēdis Dienai atzina pats. Var secināt, ka TP problēma joprojām ir spēja apzināt intelektuālo potenciālu partijā un galvenais — tam arī uzticēties. Ir iespaids, ka visas idejas top agrāko stratēģu A.Šķēles, E.Krastiņa un arī Gundara Bērziņa galvā. Trešais šoreiz kongresā neuzstājās, un, iespējams, tas ir uz abpusējas vienošanās pamata, lai ar savu tiešumu nejauši nepaklupinātu jau tā grūtā situācijā esošo partiju. Uz jautājumu, vai pēc M.Segliņa ievēlēšanas, redzot joprojām lielo A.Šķēles svaru partijā, tai ir iespēja atgūties, Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns Dienai teica, ka "lietas ies uz labo pusi". Par to liecinot arī reakcija uz A.Šķēles runu — dibinātājs ir devis precīzu uzstādījumu un prasījis stingrību. Pēc K.Leiškalna domām, M.Segliņš, kurš arī kongresā atzinis A.Šķēli kā savu autoritāti, ir spējīgs īstenot idejas, kas "izriet no Šķēles domāšanas". Vairāki delegāti TP izredzes saista ar spēju nākt ar labu un skaidru piedāvājumu, kas tiks gatavots arī atjaunotajās tematiskajās konferencēs un paplašinātajās valdes sēdēs ar nodaļu pārstāvju piedalīšanos.Neļaus grozīt Satversmi Daudzās runās, sākot ar A.Šķēles, A.Kalvīša un beidzot ar M.Segliņa uzstāšanos, dominēja aicinājums atgriezties pie konservatīvajām vērtībām, ceļot godā ģimeni un nacionālas valsts ideju. "Esam gana daudz dzirdējuši versiju, pļāpas, baumu par mūsu partijas lūkošanos Krievijas virzienā. Šāds apgalvojums ir melīgs. Lietu sagrozīšana pēc sava prāta ir politisko oponentu nodarbe. Tautas partijas ārpolitikas vienīgā un galvenā mēraukla ir nacionālas valsts drošība ES un NATO," teica M.Segliņš. No delegātu runām izskanēja apņemšanās pievērst uzmanību arī reģionālajai politikai un ekonomikai. Vairāku debatētāju sacītais liecināja, ka TP diez vai spēs piekrist grozījumiem Satversmē. K.Lībane-Šķēle, kura bija viena no nedaudzajām, kas kritiski izvērtēja agrākās kļūdas, teica: "Diskusijai par Satversmes grozījumiem trūkst kvalitātes un ir zems līmenis. Tautas partijai ir jābalstās uz konservatīvismu visā atlikušajā diskusijas laikā." Viņa arī mudināja domāt par veidu, kā par Valsts prezidentu ievēlēt politikā pieredzējušu cilvēku. Kongresā nebija pārāk daudz jaunu seju, tomēr tajā varēja pamanīt bijušo Kandavas mēru Daini Rozenfeldu, kurš bija Latvijas ceļa ģenerālsekretārs laikā, kad LC nepārvarēja 5% barjeru 8.Saeimas vēlēšanās. Iespējams, šīs neveiksmes dēļ viņam pēc tam vairs netika atvērtas ne Jaunā laika, ne Pilsoniskās savienības durvis. Pateicībā par Tautas partijas uzticēšanos viņš Kandavas domē jau esot izveidojis TP frakciju, kādas tur līdz šim nebija, Diena uzzināja no D.Rozenfelda. Kongresa gaitā bija arī daži šova elementi, piemēram, pirmais runātājs debatēs Mārtiņš Zemītis pasniedza M.Segliņam degošu lāpu, lai viņš varētu rādīt ceļu partijai. Daudzi runās neaizmirsa pateikties A.Kalvītim, bet pēc Venta Armanda Kraukļa aicinājuma visi bijušajam līderim vēl pateicās ar skaļiem aplausiem, pieceļoties kājās. "Esmu strādājis, nerēķinoties ne ar laiku, ne veselību, izliekot visu. Varbūt kāds atviegloti uzelpos, jo visiem mīļš nekad nebūsi. (..) Varbūt ērts karikatūru zīmēšanai, toties ļoti neērts stumdīšanai un bīdīšanai to vai citu spēku pavadā. Es uzskatu, ka mani politiskie lēmumi ir bijuši savlaicīgi un izsvērti," sacīja A.Kalvītis. ***TP valdes vēlēšanās iegūtās balsisValdē ievēlēti Edgars Zalāns — 566 balsis Guntis Gūtmanis — 560 Māris Riekstiņš — 546 Kristiāna Lībane-Šķēle — 545 Helēna Demakova — 501 Vineta Muižniece — 484 Juris Dalbiņš — 484 Andris Ārgalis — 471 Oskars Spurdziņš — 389 Edmunds Krastiņš — 267 Valdē ir arī partijas valdes priekšsēdētājs Mareks Segliņš, Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis, Jaunatnes nodaļas vadītājs Gunārs Elksnis. Valdē ar padomdevēju tiesībām ir bijušie priekšsēdētāji Andris Šķēle, Atis Slakteris un Aigars Kalvītis.Valdē nav ievēlēti* Gints Šķenders — 237 balsis Silva Golde — 230 Inesis Boķis — 160 Ramona Pitana — 134 Vents Armands Krauklis — 110 Aivars Lācarus — 108 Vladimirs Samohins — 61 *Ja kāds no valdē ievēlētajiem savas pilnvaras noliek, viņa vietā nāk nākamais kandidāts, kas ieguvis lielāko balsu skaitu