Tehnoloģiju attīstība, izmaiņas ekonomikas struktūrā, demogrāfiskajās tendencēs, kā arī pieticīgs finanšu līdzekļu kāpums ir sociologa Roberta Ķīļa uzskaitītie iemesli, kas nosaka vajadzību pēc savādākas izglītības. Viņš uzsvēra, ka skolām ir jāattīsta dažādi talanti. Tāpat svarīgi, lai skolotājs ir par sevi pārliecināta personība. Skolās tiek iemācītas teorētiskās zināšanas, taču trūkst iemaņas tās pielietot praktiski. “Vislielākais sasniegums ir dabūt no pīpēšanas un skriešanu, jo visi jau zina, ka tas ir slikti,” teica sociologs. 60 % no profesijām, kurās darbosies tagadējie skolnieki, patlaban vēl nav zināmas, pauda organizācijas “Radošums, kultūra un izglītība” izpilddirektors Pols Kolards. Ikvienā izglītības jomā esot nepieciešams ieviest radošo domāšanu. Pēc Latvijas skolnieku aptaujāšanas viņš atzīst, ka jaunieši jau šobrīd izprot radošuma nozīmi mācību procesā. P.Kolards skolotājiem ieteica mācību vielu pasniegt caur rotaļām, kā arī piešķirt skolniekiem lielāku patstāvību un atbildību. “Bērni spēles jau ir pārspēlējušies. No datorspēlēm viņi kļūst primitīvi, jo tās neattīsta lasītprasmi, rakstītprasmi un galu galā izpratni par tradicionālo ģimeni,” skeptiski noskaņots pret mācību vielas pasniegšanu caur rotaļām ir konferencē sastapstais Druvas vidusskolas skolotājs Juris Levics. Viņš uzskata, ka mācību procesu galvenokārt ietekmē skolotājs, kuram ir jābūt personībai. Tāpat sekmīgus mācību rezultātus nodrošinot audzināšana ģimenē. “Ja bērnam būs sestais patēvs pēc kārtas un citas problēmas mājās, tad vielu nekādi nevarēs iemācīt,” teica pedagogs.Savukārt 22.vidusskolas direktore Irina Romanova skolas attīstības plānā noteikti iekļaušot konferencē dzirdētos ieteikumus. Viņasprāt, gan skolotāji, gan skolnieku ir gatavi strādāt radoši. Pedagoģe uzskata, ka viņas skolas audzēkņi jau šobrīd ir ļoti patstāvīgi. Vienā no konferences radošajām darbnīcām skolotāji sprieda, kāda varētu būt skola 2030.gadā. Pēc viņu domām, izglītība tikšot apgūta daudz brīvāka formā. “Mācības kā spēle, limitētas tehnoloģijas, transformējama klase, zvana nebūs,” nākotnes vīziju pedagogi iezīmēja koprades pasākuma “idejuTalka” darbnīcā.
Skolotājiem māca radoši domāt
Lai iepazītos ar jauniem pasniegšanas veidiem un nākotnes prognozi izglītībā, vairākiem simtiem pedagogu trešdien nācās atkal kļūt par skolniekiem. Projekta “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” konferences ietvaros skolotāji uzzināja, kādēļ un kādā veidā nepieciešams mainīt līdzšinējās mācīšanas metodes.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.