Viņš bijis pārsteigts, cik atzinīgi daudzi novērtējuši pirms kāda laika atklātajā vēstulē paustās domas Rīgas mēram Nilam Ušakovam (_SC_), ko publicēja arī portāls _Diena.lv_. Pēc E.Šnores domām, šāda reakcija liecina, ka ir pietiekami nacionāli noskaņoti latvieši un «nebūt nav tā, ka šajos grūtajos laikos nacionālie jautājumi ir mazsvarīgi».Vēstuli N.Ušakovam E.Šnore rakstīja pēc tam, kad Rīgas mērs 13.oktobrī bija godinājis padomju armiju, kas šajā datumā 1944.gadā ienāca vācu atstātajā Rīgā. Savukārt Rietumu ziņu aģentūras atreferēja N.Ušakova sacīto: «Ja Rīga nebūtu atbrīvota no nacistiem, tad šodien nebūtu neatkarīgas Latvijas valsts.»Pēc E.Šnores domām, vadības maiņa Rīgā, kas notika šogad, ir zīmīga un daudz ko ilustrējoša. «Mēs iepazīstam jauno situāciju valsts 91.gadadienā, ka Rīgas mēra līmenī tā īsti un atklāti netiek atzīta Latvijas okupācija. Tas raisa pārdomas pirms nākamgad paredzētajām Saeimas vēlēšanām. Balsojums būs pietiekami nopietns, lai procesi, kas izvērtušies Rīgā, tajā līmenī arī pagaidām paliktu,» norāda E.Šnore intervijā.Vaicāts, vai N.Ušakovs atbildējis uz E.Šnores vēstuli, vēsturnieks sacīja, ka savā ziņā atbildējis gan - «svinēsim kopā», lai 11. un 18.novembris nebūtu tikai mononacionāli svētki. Viņš pieļauj, ka tikpat mononacionāla ir arī 9.maija vai 13.oktobra atzīmēšana, kur latvieši nepiedalās. Turklāt, pēc E.Šnores domām, tas nav tāpēc, ka _Saskaņas centrs_ nebūtu pietiekami izskaidrojis, kāpēc šajos datumos vajag svinēt. «Izskaidrojums ir vienkāršs. Latviešu tautai tie nav svētki, jo atnesa deportācijas un postu. Savukārt arī tam, ka _Saskaņas centrs_ atzinis, ka 11. un 18.novembri nesvin krievvalodīgie, ir izskaidrojums. Ja neatzīst 1940.gada okupāciju, pirmās Latvijas Republikas bojāeju, tad šīs republikas dibināšanas gadaskaitlis un datums gluži tāpat nešķiet pieminams,» saka E.Šnore. «Lielai daļai šeit iebraukušo LR sagrāve 1940.gadā bija nevis beigas, bet jaunas dzīves iesākums. Tiem, kam okupācija deva iespēju pārcelties uz šejieni dzīvot, šis jaunās sākotnes datums patiešām saistās ar 1945.gada 9.maiju un nevis ar 1918.gada novembri.»Intervijā viņš velk paralēles ar dažādu okupācijas varu slēptiem soļiem, lai «iedzimtos» piejaucētu svešai ideoloģijai. Tā, viņaprāt, slēptā rusifikācija ir arī Puškina pieminekļa uzstādīšana Rīgā, kurai paralēles vēsturnieks saskata savulaik vācu okupācijas laikā īstenotajai vēlmei pierādīt, cik dziļa un Latvijā iesakņojusies ir vācu kultūra, cik pazīstams te ir Gēte vai Vāgners. Viņaprāt, «mazs sakars ar kultūras mīlestību ir pēdējā laika aktivitātēm, godinot dižgaru Puškinu, liekot Pētera I vai Barklaja de Tolli pieminekli, kuri asociējas ar Krievijas impērijas simboliem».Vaicāts, vai Latvija ir nacionāli un patriotiski atslābusi, E.Šnore domā, ka atslābumu sabiedrībā varētu būt veicinājusi apziņa – ak, tagad taču esam _NATO _un ES. «Tas vedis pie zināmas apātijas arī citās jomās. Ka kaut kas «salabos» mūsu ekonomiku, ka aizdos, cik tik eiro prasīsim, un varbūt pat atpakaļ neprasīs, ka bez maizes kumosa nepaliksim. Tāda veida attieksme tiek kultivēta vai «kultivējas»,» saka vēsturnieks.Viņu patīkami pārsteigusi Latvijai pretējā Gruzijas sabiedrības attieksme, kad viņš pērn tur viesojies. Tur satiktie cilvēki, parlamenta deputāti izmanto katru iespēju, lai publicētos Rietumu presē. «Ne tikai attaisnojoties, kad uzbrūk, kā notika ar Zīles kungu pēc _TB_/LNNK apvainošanās britu avīzē, bet pašiem skaidrojot Gruzijas vēsturi, neatkarības centienus un šodienas pozīciju. Tā ir atzinīgi vērtējama vēlme darboties savas valsts labā, kas mūsu politiķiem nav pārāk raksturīgi,» saka E.Šnore.Tomēr viņš neredz, ka «ekonomiskā krīze būtu izļodzījusi muguru tiem latviešiem, kuri līdz grūtībām to vienmēr turēja taisni». Par to liecinot arī sabiedrības lielā atsaucība E.Šnores atklātajai vēstulei N.Ušakovam.Vaicāts, ko tagad pēta vēsturnieks, E.Šnore teica, ka rakstot disertāciju _Bads Ukrainā un Rietumu reakcija uz to 1932. – 1933.gadā_. Tā esot specifiska, maz pētīta, bet interesanta tēma. E.Šnorem jau ir arī pirmie secinājumi - «Rietumi diezgan labi zināja par _golodomoru_, bet reaģēja visai pasīvi, jo saņemtā informācija bija pretrunīga. Lielbritānijā sociālisti, tajā skaitā Bernards Šovs, vai apzināti vai ne, maldināja sabiedrību, teikdami – bada tur nav. To skatīja arī parlaments, kur leiboristu līderis izsmēja šīs ziņas – uz baumu pamata nevarot sekot Anglijas valdības reakcija, un tad viss nobremzējās». «Tas viss ir pamācoši arī mūsdienās,» saka E.Šnore.
Šnore: taustīties gar mītiskiem Kremļa labumiem ir kļūdaina TP politika
«Pašcieņas saglabāšana varbūt skādē acumirklīgiem ieguvumiem, tomēr ilgtermiņā rada lielāku ekonomisko izdevīgumu. Skaitīt un taustīties gar mītiskiem Kremlī novietotiem naudas podiem priekš Latvijas, manuprāt, ir kļūdaina Tautas partijas politika, kas, kā redzam, nav devusi labumu līdz šim un, domāju, nedos arī turpmāk,» intervijā Latvijas Avīzei šodien saka filmas Padomju stāsts režisors, vēstures doktorants Edvīns Šnore.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
LASIET VĒL
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!