Sociologs: Varas maiņa Rīgā ir iespējama

Fragments no intervijas:

Kas vairāk uzrunā vēlētājus – kad partijas piedāvā ko pozitīvu vai kad vienkārši lamā konkurentus?

Ja par Rīgu runājam, es varu kļūdīties, jo konkrētā jautājumā balstos nevis uz kādu pētījumu, bet to, kādas man radušās sajūtas, turklāt man nav arī bijis laika nemitīgi sekot līdzi tam, kā partijas kampaņo. Bet man ir sajūta, ka tiem, kas nav šobrīd pie varas, ir lielas grūtības noformulēt kaut kādus jēgpilnus pozitīvus piedāvājumus. Jā, brīžiem kaut ko cenšas, bet vismaz tas, ko es redzu, kas mani sasniedz, daudzos gadījumos izskatās ļoti nepārliecinoši un vāji. Un, ja ir tā, ka grūtības noformulēt kaut kādus jēgpilnus pozitīvus piedāvājumus, tad skaidrs, ka viss reducējas uz esošo kritizēšanu, sakot: tie ir slikti, mēs būsim labāki, ja tiksim pie teikšanas, tikai noticiet, lai arī nevaram uzrādīt nekādus pierādījumus, apliecinājumus tam, ka esam spējīgāki un kompetentāki. Jā, uz kaut kādu vēlētāju daļu tas varbūt strādā, bet ir arī pietiekami daudz vēlētāju, kurus šādas runas mūsdienās vairs neuzrunā. Vēlētāji ir jau tik daudz reižu vīlušies – balsojuši ar kaut kādām cerībām par konkrētiem solījumiem, kuri nevienā brīdī nav pildīti, jo izrādījies, ka nemaz jau nav plānoti kā pildāmi.

Bet no otras puses – partiju ir tik, cik to ir, starp kaut ko būs jāizvēlas, mēs zinām, ka liela vēlētāju daļa savas izvēles izdara pēc mazākā ļaunuma principa, nedzīvojot pārāk lielās ilūzijās, ka tie, par kuriem viņi nobalsos, nesīs kādus brīnumus. Bet par kaut ko jābalso ir, tā pilsoniskā apziņa, ka vēlēšanās jāpiedalās, ir, tad nu sakož zobus un nobalso par mazāko ļaunumu.

Daudz tiek runāts par to, ka ir divas dažādas informatīvās telpas un līdz ar to arī vēlētāju nošķīrums? Proti, ka tie, kuri ziņas uztver krievu valodā, balso pamatā par vieniem, bet tie, kas latviešu – par citiem?

Tā diezgan lielā mērā ir klišeja. Taisnība, ka ir zināmas iezīmes, ka tā sauktie krievvalodīgie lielākā skaitā balso par Saskaņu. Kāpēc? Jo visas tās partijas, kuras (atkal klišejiski) mēs varētu saukt par latviskām, neko nopietni nav darījušas, lai krievvalodīgos vēlētājus uzrunātu. Un arī negrib to darīt. Skatoties no krievvalodīgā pozīcijām, – kas tad cits viņam atliek? Bet atkal – tas viss ir ļoti vienkāršoti. Kas ir krievvalodīgie? Ja skatāmies statistiku, redzam, cik daudz pie mums jaukto laulību. Mēs nevaram vairs novilkt kaut kādu stingru robežu, kur tu esi viens vai otrs. Īstenībā viss ir ļoti situatīvi. Vienā brīdī vari būt atbilstīgs vienam, pēc brīža jau citam no savas sarežģītās kompleksās identitātes elementiem. Visas pēdējās vēlēšanas rādījušas, ka ir visai vērā ņemama daļa latviski runājošo rīdzinieku, kuri nobalso par Saskaņu. Viņiem noteikti ir savi argumenti, kāpēc tā dara.

Tad atkal interesanti, vai tie ir kādi racionāli (kā piemaksa pie algas skolotājiem) vai emocionālie (jo, piemēram, patīk līderis). Taču gaidāmajām vēlēšanām sevi pieteikusi arī virkne jaunu partiju. Vai socioloģiskie pētījumi uzrāda valdošās koalīcijas Rīgā nomaiņas iespējamību?

Vai Rīgā iespējama varas maiņa? Es teiktu, jā, tā teorētiski iespējama. Tāpēc jau vēlēšanas tiek rīkotas, lai redzētu, kas tur beigās sanāk. Pieredze saistībā ar vēlēšanām rāda, ka uz planētas Zeme diezgan bieži mēdz būt pārsteigumi. Lūk, ne pārāk senais ir no ASV, kur visiem apskatniekiem likās, ka uzvarēs Klintone, jo kurš gan par to dīvaini Trampu balsos. Tomēr nē, kad visu saskaitīja, izrādījās, ka Trampam pienākas uzvara. Tas tikai piemērs tam, ka tas, kā izskatās pirms vēlēšanām, var nebūt nākamajā dienā pēc vēlēšanām. Tāpēc es neteiktu, ka varam simtprocentīgi apgalvot, ka Saskaņa un Gods kalpot Rīgai uzvarēs Rīgas pašvaldībā. Jā, visdrīzāk viņi savāks vairāk balsu nekā citi, bet, ja mēs uzvaru definējam kā situāciju, kad pie varas tiek kāds bez koalīcijas partneru piesaistes, tad šeit jāliek jautājuma zīme.

Visu interviju lasiet otrdienas, 7. marta, avīzē Diena!