Šonedēļ grib tikt skaidrībā

"Droši vien, ka Bordāna kungam ir kādi apsvērumi, bet man nav pamata šādai prognozei, jo jautājumu loks ir ļoti plašs. Nezinu, kā tas ir iespējams," Dienai sacīja Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) priekšsēdis Raivis Dzintars. Viņš uzsvēra, ka sarunas būs ne tikai par deklarāciju, bet arī par atbildības jomu sadalījumu valdībā, par ko esot vismaz trīs versijas, kā arī par Saeimas komisiju vadību. "Mums ir arī jānoskaidro, vai tiks pildīti priekšvēlēšanu solījumi, kas ietekmēja vēlēšanu rezultātu," piebilda Dzintars.

Pagājušajā nedēļā Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticēja Bordānam valdības veidošanu, dodot divas nedēļas laika. Bordāns koalīcijā aicinājis KPV LV, Attīstībai/Par! (A/P), Nacionālo apvienību un Jauno Vienotību (JV), opozīcijā atstājot līdzšinējo premjera partiju Zaļo un Zemnieku savienību un Saskaņu. Piecu partiju koalīcijai kopā būtu 66 balsis. Pagaidām tikai KPV LV ir apstiprinājusi gatavību iesaistīties Bordāna veidotajā valdībā. Taču neviens arī nav noraidījis piedāvājumu. Pēc pirmā sarunu raunda, kas notika ar katru partiju atsevišķi, pirmdien premjera kandidāts potenciālos sabiedrotos ir aicinājis uz kopsēdi. Tajā plānots apspriest partijām piektdien nosūtīto deklarācijas projektu. Otrdien un trešdien ir iecerēts runāt par amatu sadalījumu. 

Vētīs drošības iestādes

"Aicinu visas partijas saprast, ka valdības veidošana nav mana privāta iniciatīva, bet Valsts prezidenta dots uzdevums," žurnālistiem uzsvēra Bordāns, cerot, ka neviens necentīsies novilcināt tās veidošanu. Pēc tam viņš izteica aizdomas, ka "dažādi ekonomiskie grupējumi varētu kavēt šo procesu, bet mēs tam esam gatavi". Atbildot uz jautājumu, Bordāns paskaidroja, ka minētie grupējumi varētu baidīties no tā, ka Juta Strīķe vai Juris Jurašs vadītu Iekšlietu ministriju. Viņš apstiprināja, ka rūpīgi tikšot vērtēts, kuras augstas amatpersonas, tajā skaitā tiesībsargājošās iestādēs, neefektīvi pilda savus pienākumus. "Tās nebūs raganu medības, bet strukturālas izmaiņas, kuras tiks saskaņotas ar partneriem," turpināja Bordāns. No drošības iestāžu apvienošanas JKP ir atteikusies, jo neviena partija to neatbalsta.

Citu politisko spēku pārstāvji atzina, ka valdības veidošanu var apgrūtināt centieni iegūt varu, lai kādam atriebtos. Arī pirmajā tikšanās reizē ar partijām bijis jūtams, ka JKP sarunu vedēji uzvedušies diezgan bravurīgi, kas neesot radījis sajūtu par vēlmi koleģiāli vienoties un kopā strādāt. Bijis jaušams arī aizvainojums, ka vienošanās par Saeimas prezidiju notikusi, apejot JKP un KPV LV. Jāatgādina, ka Saeimas priekšsēdētājas biedra amatā ar labējo partiju atbalstu tomēr ievēlēja Dagmāru Beitneri-Le Gallu (JKP), bet partija viņu virzīja arī uz spīkera posteni. Par otru priekšsēdes biedri kļuva Inese Lībiņa-Egnere no Jaunās Vienotības, kurai ir tikai astoņas balsis. Viņa izkonkurēja Artusu Kaimiņu, kura pārstāvētajai KPV LV vēlēšanās bija lielākais atbalsts. 

KPV LV līdera Alda Gobzema vēlāk sacītais, ka partija neesot vākusi sev balsis, gan liecināja, ka tai svarīgāka par posteni prezidijā varētu būt ietekme valdībā. Tas sasaucas ar Bordāna sacīto: "KPV LV nav pārstāvja prezidijā, kas būtu jāņem vērā, skatoties amatus valdībā." Sestdien intervijā TV3 Ziņām Bordāns atklāja, ka ir gatavs uzticēt KPV LV līderim Gobzemam satiksmes ministra amatu, bet viņa partijas biedru Didzi Šmitu varētu aicināt vadīt Ekonomikas ministriju. KPV LV varbūt tiktu piedāvāta arī trešā saimnieciskā ministrija – atbildība par zemkopību.