Likumu par komunistiskā režīma un rusifikācijas gaitā piešķirto ielu nosaukumu nomaiņu 13.Saeima pieņemt nepaspēs, trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).
Saeimas sēdē balsojošo deputātu vairākums šodien pretēji atbildīgajā komisijā lemtajam atbalstīja deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) rosinājumu "republikas pilsētas" likumā pārdēvēt par "lielajām pilsētām".
Ņemot vērā Satversmes tiesas (ST) spriedumu par iepriekš agrāka sasaukuma parlamenta noteikto ierobežojumu atcelšanu, Saeimas deputāti Juris Jurašs (JKP) un Atis Zakatistovs (KPV LV) ceturtdien izmantoja tiesības atgriezties darbā parlamentā, piedaloties parlamenta ziemas sesijas pirmajā sēdē.
Es nejūtu, ka būtu šausmīgi eksplozīva situācija, tomēr parakstu vākšanas process ir labs kā instruments vēlētāju rokās – intervijā Romānam Meļņikam saka politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Kopš 14. novembra, kad Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) reģistrēja iniciatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas tautai un Centra partiju – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13. Saeimas atsaukšanu, iespēju elektroniski nobalsot izmantojuši vairāk nekā 33 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ļāvis idejas atbalstītājiem apgalvot, ka mērķi – 154 865 parakstus – sasniegt izdosies ātri. Tomēr nevar nemanīt, ka vakar parakstīšanās tempi strauji samazinājās, salīdzinot ar iepriekšējām dienām. Tāpat rodas iespaids, ka vairāki opozīcijas spēki nogaida, kad ar savu iesniegumu CVK ieradīsies Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka 13.Saeimas atlaišanai nav pamata. Ja iepriekšējā Saeima šķiroties atstājusi kādas "dzeguzes olas", piemēram, likumdošanā, šī Saeima pie tā nav vainīga, aģentūrai LETA uzsvēra Vīķe-Freiberga.
Kopš piektdienas, kad sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanas ierosināšanai, par šo iniciatīvu portālā Latvija.lv parakstījušies vairāk nekā 15 000 cilvēku, novēroja aģentūra LETA.
Pēc pērno Saeimas vēlēšanu raibajiem rezultātiem daudziem vērotājiem šķita, ka politiskā situācija ir nestabīla un turpmākās vēlēšanas – Eiropas parlamenta un mūsu Valsts prezidenta – var mainīt spēku samērus koalīcijā. Šo sajūtu piebaroja zvārošanās frakciju iekšienē, neatkarīgo deputātu pastiprināta izlidošana un TV seriālu cienīga ņemšanās ap deputātu izdošanu kriminālvajāšanai. Lai arī paši jautrību uzturošie faktori turpat vien ir palikuši, tomēr jāsecina, ka valdība uz kādu laiciņu paliek, kāda ir, ar dažām itin svaigi saņemtām pielaidēm portfeļos. Šis ir ērts brīdis apcerei. Par jaunajiem ziņu un komentāru medijos ir pārpārēm, man šobrīd šķiet īstais brīdis paprātot par vecajiem. Ierastajā politiskajā ainavā ir uzmanības vērtas pārmaiņas.