Levits saskata vairākus šādus paradoksus valdošās koalīcijas darbā, piemēram, valdību izveidoja Saeimas vismazākā partija, bet viena no lielākajām sabira smalkās drumslās. Valsts prezidents atzīmēja, ka šādos apstākļos pirmo reizi Latvijas vēsturē valdība būs nostrādājusi pilnus četrus gadus līdz nākamajām vēlēšanām.
Prezidents vērsa uzmanību arī uz divām neparedzētām un smagām krīzēm - globālā pandēmija un Krievijas karš pret Ukrainu pilnībā izmainīja iecerēto politisko dienaskārtību, tomēr tieši 13.Saeima pieņēmusi ievērojamu skaitu konceptuāli nozīmīgu likumu, kas ilgtermiņā kalpošot valsts drošībai, Latvijas kā tiesiskas un modernas valsts attīstībai.
Politiķis akcentēja, ka, pateicoties 13.Saeimai, valdībai un valsts augstāko amatpersonu ciešai sadarbībai ir būtiski nostiprināta valsts drošība - Latvijā ir vairāk sabiedroto karavīru, armijai ir labāks bruņojums un komandstruktūra.
Tāpat tiks palielināti izdevumi aizsardzībai līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta, taču Krievijas "agresīvais imperiālisms" pārskatāmā periodā turpinās apdraudēt Latviju un Eiropu. Tāpēc aizsardzības ministra priekšlikums no 2023.gada iedibināt valsts aizsardzības dienestu ir laicīgs, nepieciešams un atbalstāms, jo atbildība par savu valsti, tās neatkarību un demokrātiju gulstas uz pilsoņu pleciem, ir pārliecināts Levits.
"Arī Saeimas pieņemtais likums par aizsardzības mācību skolās sekmēs pilsonisko audzināšanu un patriotismu. Aizsardzības mācība būs pilsonības skola. Valsts drošībai kalpo Saeimas un valdības veiktā finanšu sistēmas kapitālais remonts. Mūsu finanšu sistēma vairs nevar izmantot noziedzīgiem mērķiem. Ir atjaunota Latvijas valsts reputācija," uzrunā norādīja Valsts prezidents.
Levits uzskata, ka Ekonomisko lietu tiesas izveidošana un Saeimas pieņemtās izmaiņas procesuālajos likumos novērsīs iespēju "dažiem blēžiem" gadu desmitiem novilcināt tiesas procesus, tādējādi graujot sabiedrības ticību taisnīgumam. Prezidenta ieskatā, ilgtermiņā tikpat svarīgs ir Tieslietu ministrijas projekts izveidot Tieslietu akadēmiju. Viņš uzsvēra, ka tā būs iestāde, kur pastāvīgi tiks tālākizglītoti tiesnešu un prokurori. Turklāt tas nodrošinās tiesu sistēmas pastāvīgu kvalitatīvu izaugsmi.
Valsts prezidents uzsvēra, ka Saeima pieņēma arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīto administratīvi teritoriālo reformu. Pēc Levita paustā, reforma padara pašvaldības ekonomiski jaudīgākas, bet pakalpojumus - vienlīdzīgi pieejamus un kvalitatīvākus. Valsts pirmā persona akcentēja, ka tā ir viena no nozīmīgākajām pēdējo gadu reformām.
Viņš vērsa uzmanību arīdzan uz to, ka Pašvaldību likumam, kas jāpieņem vēl šajā Saeimas sasaukumā, jāparedz tiesības cilvēkiem ievēlēt arī savus pārstāvjus vietējās nozīmes lietu kārtošanai. Prezidenta ieskatā, tas ir pilsoniskās līdzdalības un demokrātijas jautājums.
Valsts prezidents uzsvēra, ka līdztekus jau pieņemtais likums par latviešu vēsturiskajām zemēm stiprinās cilvēku lokālo un līdz ar to kopējo nacionālo piederību. Prezidents norādīja, ka kultūras ministra vadītā Vēsturisko zemju padome sekmēs "daudzkrāsainas lokālas iniciatīvas".
Savā uzrunā prezidents akcentēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas iniciētā un Saeimas Izglītības komisijas tālāk attīstītā augstākā izglītības reforma bija viena no tām, kas gadiem tika vilcināta, bet beidzot tā tika paveikta. Prezidenta ieskatā, arī tā ir viena no ļoti nozīmīgām reformām.
Valsts prezidents norādīja, ka reforma īstenosies tikai tad, ja augstākajai izglītībai un zinātnei būs atbilstošs finansējums. Levits uzsvēra, ka "zinātne ir modernas valsts pamats un šī sakarība politiķiem jāspēj ietvert valsts budžeta ailēs".
Prezidents uzsvēra, ka 13.Saeima ir arī pierādījusi, ka "demokrātijai ir zobi" un tā spēj sevi aizsargāt, proti, pirmo reizi Latvijas vēsturē Saeima atlaida galvaspilsētas domi. Levita ieskatā, demokrātiskā, tiesiskā valstī nav pieļaujams, ka pašvaldība ilgstoši nepilda tiesas spriedumu.
"Demokrātijas veselībai kalpo šīs Saeimas lēmums būtiski palielināt partiju finansējumu no valsts budžeta, kā arī likuma grozījumi, kas atņem daļu finansējuma pajukušām partijām, kuras vairs nespēj pildīt savus vēlētājiem dotos solījumus. Demokrātijai ir vajadzīgas tikai un vienīgi no vēlētājiem, nevis no savtīgiem sponsoriem atkarīgas partijas, sacīja prezidents.
Viņš akcentēja, ka minētās reformas ilgstoši ietekmēs Latviju ilgtermiņa attīstības virzienā.
papildināta no 7.rindkopas