Viņš norādīja, ka šāda problēma Baltijas jūrā pastāv jau daudzus gadus un periodiski kopš 2004.-2005.gada tā saasinās. Galvenokārt zilaļģes vērojamas pie Skandināvijas krastiem un Baltijas jūras atklātajā daļā.
Tas, vai zilaļģes nonāks līdz Latvijai, pēc N.Kadiķa vārdiem, lielā mērā atkarīgs no vēju virzieniem, straumju virzieniem. "Bet acīmredzot straumju virziens ir tāds, ka lielā mērā Rīgas līcis ir pasargāts, līdz ar to šīs zilaļģes netiek atnestas pie mums," sprieda speciālists.
Viņš piebilda, ka šāda problēma periodiski novērota arī iekšējos ūdeņos - stāvošos ezeru un dīķu ūdeņos, galvenokārt Latgales ezeros. Šogad tā vēl nav novērota. Kā skaidroja inspekcijas pārstāvis, tā ir tā saucamā ūdens ziedēšana, kad uz ūdens virsmas izveidojas zaļa tumša plēve, ūdens ir nepatīkams, duļķains. Cilvēkam peldēšanās šādā ūdenī var draudēt ar dažādām ādas alerģiskām reakcijām, izsitumiem, niezi, apsārtumu, savukārt mājdzīvnieki, dzerot šādu ūdeni, var aiziet bojā.
N.Kadiķis piebilda, ka ne visas zilaļģes, kas savairojas, ir toksiskas, taču to esot grūti noskaidrot, tādēļ drošības nolūkos peldēšanos aizliedz.
Pasaules Dabas fonds brīdinājis, ka siltā laika, lēno vēju un bagātīgo uzturvielu dēļ Baltijas jūrā šovasar savairojušās zilaļģes, kas apdraud daudzu jūras organismu dzīvību un ir kaitīgas arī cilvēkiem. Saskaņā ar fonda sniegto informāciju zilaļģes apklāj 90% Baltijas jūras virsmas jeb gandrīz 377 000 kvadrātkilometru plašu teritoriju.