"Domāju, ka tas ir labs signāls, lai potenciālie deputāti aizdomātos būt godīgiem un attiekties no deputāta mandāta, ja uz viņiem krīt aizdomu ēna," sacīja Sprūdžs.
Uz jautājumu, vai ministrs šādi neietekmē politiskos spēkus pirmsvēlēšanu laikā, Sprūdž atbildēja, ka tā neesot, jo vēloties ietekmēt tikai krimināli vajātus deputātus, kas kavē normālu domes darbu.
Jau ziņots, ka koalīcijas pārstāvji sola rast risinājumu regulējumam par noziegumos apsūdzēto pašvaldību deputātu pilnvaru ierobežošanu.
Pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa žurnālistiem uzsvēra: ir panākta vienošanās, ka likumprojekts tiks virzīts tālākai izskatīšanai, meklējot priekšlikuma redakciju, kas apmierinātu visus koalīcijas partnerus. Saeimas noraidītais priekšlikums esot bijis apstrīdams no juridiskā viedokļa, bet, pieņemot likumu, jābūt pārliecinātiem, ka tas nenonāks Satversmes tiesā, uzsvēra Āboltiņa.
Viņa arī piebilda, ka likuma izmaiņas nevar radīt kādas vienas situācijas risināšanai, tām jābūt universālam, kas atbilstu jebkurai politiskai situācijai.
Koalīcijas partneri iesniegs priekšlikumus uz trešo lasījumu grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, un tiks rasts risinājums, kas apmierinās visu koalīciju, klāstīja politiķe.
Arī Sprūdžs norādīja, ka notikusi konstruktīva saruna par šo jautājumu un tika piedāvāti risinājumu varianti. Viņš arī sacīja, ka visi koalīcijas partneri apliecināja, ka likuma grozījumi ir nepieciešami.
Taujāts, vai viņš varētu demisionēt, ja Saeima neradīs risinājumu šim jautājumam, Sprūdžs atbildēja, ka par to vēl ir pāragri runāt, tomēr šis viņam esot ļoti svarīgs likumprojekts.
Arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis skaidroja, ka līdz 23.maijam varēs iesniegt priekšlikumus grozījumiem likumā, tad tos vērtēs Saeimas darba grupa. Pēc tam nepieciešamības gadījumā ieceres varēs izskatīt koalīcijas sēde, un tad virzīt likumprojektu izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē.
Cilinskis arī piebilda, ka patlaban priekšlikumi saistīti ar "filtru" jeb to, ka šādos gadījumos jautājumu par pašvaldību deputāta pilnvaru ierobežošanu varētu izskatīt, piemēram, ģenerālprokurors. Savukārt otrs jautājums ir par noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem ierobežot deputāta pilnvaras.
Jau ziņots, ka Saeimas vairākums 9.maija sēdē noraidīja priekšlikumu ierobežot pašvaldību deputāta pilnvaras, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.
Šo ierosinājumu atbalstīja 38 parlamentārieši, pret balsoja 41 deputāts, bet atturējās pieci. Priekšlikumu neatbalstīja deputāti, kuri pārstāv opozīcijas partijas - Saskaņas centru (SC), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kā arī vairāki koalīcijas deputāti - Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) un Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK). Vēl pieci nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāti balsojumā atturējās, savukārt parlamentārieši Andrejs Klementjevs (SC), Janīna Kursīte-Pakule (V) un Jānis Reirs (V) balsojumā nepiedalījās.
Pēc noraidošā balsojuma Saeimā Sprūdžs, kurš aktīvi iestājās par šādu grozījumu nepieciešamību, piektdien, 10.maijā, paziņoja, ka tuvāko dienu laikā izlems, vai turpināt darbu ministra amatā, jo uzskata, ka šis reizē bija arī neuzticības balsojums viņam. Ministrs pauda - ja nav iespējama likumprojekta virzības atjaunošana, viņš neredzot iespējas turpināt darbu, un lēmuma pieņemšana par tālāko rīcību esot dažu tuvāko dienu jautājums.