“Ja cilvēks savā programmatiskajā runā spēj pateikt tikai ābeces līmeņa patiesības, ja viņam nav nekāda piedāvājuma… Vai jūs ņemsiet Tautas partijas lapiņu tāpēc, ka Šķēle varētu būt labākais premjers? Ar ko? Ar to, ka viņa partija – labākajā gadījumā – saņems sešus procentus balsu?” intervijā Neatkarīgajai Rīta avīzei jautā Sabiedrības citai politikai līderis A.Štokenbergs.
Ainārs Šlesers esot “brīnišķīgs partijas priekšsēdētājs”, taču nav skaidrs arī viņa piedāvājums. “Ko viņš tirgos šajā reizē? Vēl vienus 50 000 darbavietu? Kāds būs viņa piedāvājums? Izcila lidosta un nepārspējams dzelzceļš? Pelnošs Latvijas pasts?” retoriski vaicā A.Štokenbergs.
Savukārt ar Aivaru Lembergu esot interesanta pieredze reģionālās reformas sakarā, taču Ventspils mērs nervozējot tiesas dēļ.
“Viņam Ventspilī ir normāla komanda – Blumbergs, Vītoliņš. Mani samulsināja viņa intervija Neatkarīgajā, kurš viņš cita starpā klāstīja par Čaka ielas meitenēm. (“Ja Štokenbergs ir jauns spēks, tad Čaka ielas meitenes ir nevainīgas,” izteicās A.Lembergs.) Nu, ja tas ir vienīgais, ko spēj pateikt cilvēks, kurš pretendē uz premjera krēslu…. Ir taču kaut kādi standarti, ko vēlamies sagaidīt no valsts vadītāja!”
SCP līderis prognozē, ka ekonomiskā situācija Latvijā uzlabosies vasaras sākumā. Dieva dāvana esot Ignalinas AES slēgšana, jo lietuviešiem Latvija pārdos 200 megavatus elektrības dienā. “Domāju, ka lietuviešiem būs lielākas problēmas nekā mums, un viņiem var nākties devalvēt litu, bet tas var paraut līdzi arī mūs un igauņus” prognozē SCP pārstāvis.
“Ja kāds runā par ekonomikas sildīšanu – atslābstiet. Vajag izdarīt konkrētas lietas, kādas, piemēram, izdarīja meža nozarē: tika atjaunoti eksporta apjomi, kādi bija pirms krīzes. Uzņēmējiem vajag dot eksporta garantijas. Vajag pārdot Parex.”
Pēc A.Štokenberga teiktā, izdevīgākais Parex pircējs būtu no Itālijas vai Austrijas, bet Skandināvu pircēju “mums nevajag”.
Intervija Neatkarīgajā tapusi gadu pēc 13.janvāra akcijas Doma laukumā. A.Štokenbergs bija viens no politiķiem, kas aicināja uz tautas sapulci. Viņš jau iepriekš vērtējis, ka akciju bija vērts rīkot, tomēr “svētku sajūta tika nozagta”.
“Man bija nozagtu svētku sajūta. Mēs ar brāļiem Kokariem un Juri Kulakovu sēdējām virtuvē, runājām par to, cik jauks bija pasākums, kad pirmo reizi savācām kopā māmiņas, pensionārus, skolotājus, zemniekus. Bet kuru tas vairs interesēja? Visi tikai skaitīja, cik daudz logu izdauzīts un cik veikalu izlaupīts.”