Savukārt V.Dombrovska preses sekretāre Līga Krapāne ir pārsteigta, ka kaut kas jālemj: «Premjera rezolūcija ir viņa komunikācijas forma ar valsts amatpersonām. Tās viņš ir rakstījis daudz, un neviena no tām līdz šim nav tikusi nepildīta.» V.Dombrovskis uzskata, ka biroja reforma ir struktūrvienību dublēšana, tātad - neefektīva valsts līdzekļu izlietošana un biroja darba paplašināšana reģionos jāveic citā formā. Kādā – premjers nav informējis, bet viņa pārstāve norādīja, ka to izlemt nav premjera, bet gan KNAB vadītāja pienākums.
Masu informācijas līdzekļi jau informēja, ka N.Vilnītis, lai organizētu sev pakļautu operatīvo dienestu, kurš koncentrēsies darbam reģionos, darbā pieņēmis piecus cilvēkus. Iepriekš izskanējušo informāciju, ka operatīvo darbinieku bāzes vieta būtu Rīga, viņš neapstiprina. «Tas, kur bazētos viens vai otrs operatīvais darbinieks, būtu atkarīgs no konkrētiem pienākumiem, ko viņš veiktu vienā vai otrā reģionā,» sacīja N.Vilnītis.
Par maz kriminālprocesu
KNAB priekšnieks patlaban nekomentē premjera rezolūciju, kurā uzdots apturēt KNAB sākto biroja reformu. Premjers uzskata, ka reforma neatbilst likumam «Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu», jo paredz nelietderīgu struktūrvienību funkciju dublēšanu un līdz ar to nelietderīgu valsts līdzekļu izlietošanu. Reformas mērķis ir aktivizēt korupcijas apkarošanu reģionos.
N.Vilnītis apstiprināja, ka riska zonas ir austrumu robeža, caur kuru ieplūst kontrabandas kravas, un lielās pašvaldības. «Korupcijas apkarošanai reģionos ir jānotiek sistemātiski, nevis kampaņveidīgi. Es piekrītu premjeram, ka patlaban piesaistīt papildus līdzekļus biroja reformai nebūtu prātīgi, taču tā tiek īstenota efektīvāk, pārdalot iekšējos resursus,» norādīja N.Vilnītis.
Viņš atzīmēja, ka biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes vadītās Apkarošanas daļā strādā aptuveni 60 cilvēki un struktūrvienības gada budžets ir teju miljons latu, bet sākto kriminālprocesu skaits šādam resursam ir pārāk zems – 18, 16 un 16 attiecīgi 2007., 2008. un 2009.gadā. Kaimiņvalstīs, kur līdzīgas kompetences iestādēm ir savas nodaļas reģionos, šie rādītāji esot krietni vien augstāki.
Saskāries ar pretestību
N.Vilnītis norādīja, ka cīņa ar korupciju reģionos viņam ir uzlikta par pienākumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas likumā un nepieciešamību pēc intensīvāka darba reģionos rada ne vien maz kontrolētās riska zonas, bet arī izmaiņas normatīvos, kas cīņu ar korupciju pārliek arī uz privāto sektoru, aizliedzot prettiesisku labumu iegūt arī skolotājiem, ārstiem un banku darbiniekiem.
«Pērnā gada 28.maijā Strīķei uzdevu izstrādāt stratēģiju biroja darba aktivizēšanai reģionos, iekļāvu to arī sešu mēnešu biroja darba plānā, taču subjektīvu iemeslu dēļ tas netika izdarīts,» sacīja N.Vilnītis, kurš vēlāk reformas veikšanu uzņēmās pats, taču saskāries ar asu vietnieces J.Strīķes pretestību.
Strīķe: strādājam stabili
KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe Dienai ceturtdien noraidīja N.Vilnīša pārmetumus par viņas vadītās KNAB Apkarošanas daļas darba rezultātiem: "Mūsu darba rezultāti ir stabili, tie nav pasliktinājušies. Tie var būt nav arī palielinājušies, taču arī mūsu finansējums nav pieaudzis. Nav pamata runāt, ka mēs sliktāk strādājam, sava budžeta ietvaros mēs darām savu darbu." Tāpat J.Strīķe pauda, ka N.Vilnīša iecerēta KNAB reforma, veidojot reģionālās nodaļas, nav pamatota, jo KNAB jau darbojas reģionos. Izveidojot jaunu struktūru, KNAB Apkarošanas daļa tiktu tikai nevajadzīgi sadrumtalota un tas nevis sekmētu cīņu ar korupciju, bet apgrūtinātu. "Sadrumstalota struktūra apkarošanā nav pareiza," pauda J.Strīķe un arī atzina, ka viņa savu viedokli un argumentus N.Vilnītim par viņa iecerētajām reformām ir izteikusi. Taču abu viedokļi atšķīrušies, jo N.Vilnītis stingri turas pie atsevišķas struktūras darbam reģionos veidošanas.
J.Strīķe arī neatminējās, ka N.Vilnītis viņai būtu uzdevis izstrādāt stratēģiju biroja darba aktivizēšanai reģionos. "Stratēģija ir politikas plānošanas dokuments un tas nav manā kompetencē," teica KNAB priekšnieka vietniece. Viņa plašāk nevēlējās komentēt gaisotni birojā un attiecības ar KNAB priekšnieku, taču atzina, ka pirmās domstarpības ar N.Vilnīti, viņai un otram KNAB priekšnieka vietniekam Andrim Vilkam radušās pēc tam, kad N.Vilnītis publiski paudis uzskatu, ka, viņaprāt, KNAB kompetencē nav jābūt politisko partiju tēriņu uzraudzībai. Viņa šādam N.Vilnīša viedokli nevarot piekrist, un nevarot piekrist arī citiem viņa viedokļiem.
Dalbiņš par darbības aktivizēšanu reģionos
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP) piekrīt N. Vilnītim - viņš esot virzījis reformu, kad vietniece to nedarījusi. «Viņam neatlika nekas cits kā pārņemt iniciatīvu,» sacīja J.Dalbiņš, kurš pieļauj, ka ažiotāža ap reformu radusies KNAB priekšnieka un viņa vietnieces personiskā konflikta dēļ, kas tagad traucē produktīvam darbam. Arī viņš nekomentē nedz premjera rezolūciju, nedz KNAB priekšnieka reformas lietderību – pirms tam esot jāiepazīstas gan ar rezolūciju, gan reformas plāna dokumentiem, jāizvērtē tie un jautājums 15.jūnijā jāpārrunā komisijas sēdē.
Taču Saeimas kompetentās komisijas priekšsēdētājs atzīst, ka KNAB darbība ir jāpaplašina un vairāk jākoncentrējas darbam reģionos. «Tas N.Vilnītim bija uzlikts par pienākumu, kad viņš stājās amatā. Viņš ir amatpersona, ko apstiprina Saeima, padotajiem viņa likumīgie rīkojumi ir jāpilda. Ja kādam KNAB darbiniekam rodas šaubas, vai priekšnieka dotais uzdevums ir likumīgs, jāvēršas prokuratūrā vai vismaz jāargumentē, kādēļ rīkojums netiek pildīts. Ja manā rīcībā ir pareiza informācija, tad J.Strīķe to nav darījusi,» sacīja J.Dalbiņš.
(papildināta ar J. Strīķes viedokli 9. un 10. rindkopā)