Rīgas mērs pērnā gada oktobrī apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju un tā bija pirmā viņa vizīte muzejā, esot pilsētas galvas amatā. N.Ušakovs Okupācijas muzejā bijis iepriekš, strādājot par žurnālistu. Muzeju Rīgas mēram izrādīja tā ārlietu direktors Valters Nollendorfs.H.Strods nešaubās, ka Latvijā latviešiem ir pilnas tiesības noteikt, kas ir un kas nav bijis mūsu vēsturē, nevis citiem. «Pārējiem, kas grib te dzīvot, ir privātas tiesības apšaubīt, domāt pa savam, bet viņi nevar savu izpratni uztiept,» saka vēsturnieks.Viņš arī atgādina, ka 2011.gadā aprit 800 gadu, kopš Rīgā nodibināta pirmā skola Baltijā. «Tā bija Domskola, kur galvenokārt mācīja mācītājus latviešu, lībiešu un igauņu valodā,» saka H.Strods un turpina: «Tā nav, kā uzsveram, ka tikai tagad esam nokļuvuši Eiropas klēpī.»Pazīstamais Latvijas vēsturnieks arī nesaredz nekādu nelaimi, ka vēsturiskas tēmas tiek iztirzātas no teātru skatuvēm, kaut arī ne viss atainotais atbilst vēsturiskai patiesībai. «Mauprāt, vēstures tēmu uzlaišana uz teātru skatuvēm ir tikai uz labu. Skolām mēs nevaram izdot oficiālu mācību grāmatu pēc «Lāča» vai «Vestēva» motīviem, bet kā mākslas darbs tas, protams, pastāv un pastāvēs,» par pēdējā laika skaļākajām izrādēm uz Latvijas teātru skatuvēm saka H.Strods.
Strods: ja pašreizējā dome mācīs gidus, iznākums var būt visai interesants
Ja viņi mācīs gidus, iznākums var būt visai interesants, - tā šodien intervijā _Latvijas Avīzei _par Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) un komandas savulaik izteikto ierosinājumu Okupācijas muzejam saka vēsturnieks, profesors Heinrihs Strods.Profesors intervijā atceras, ka kolēģi, kas pavadījuši N.Ušakovu un «viņa komandu Okupācijas muzejā, stāstīja, ka no tās puses esot bijis piedāvājums sagatavot gidus, kas tur vada ekskursijas».
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.