Sudraba: Mehāniska pieeja štatu "apcirpšanā" nederēs

Visticamāk, lietas virzību atkal iegūs augusta beigās, kad A.Slakteris būs atgriezies no atvaļinājuma. Kā optimizēt citādāk, Dienai stāsta Valsts kontroliere Inguna Sudraba Iespējams, valsts pārvaldē strādājošo ir par daudz, tomēr skaita samazināšanai nedrīkst pieiet vienkāršoti, samazinot cilvēkresursu skaitu katrā institūcijā par 5%. Es neesmu gatava strādāt apstākļos, kad līdz šim resursos ieguldītais tiek vienkārši mehāniski savām rokām iznīcināts, samazinot noteiktu skaitu visā valsts sektorā, nevis izvērtējot katru institūciju atsevišķi un to veicamās funkcijas. Turklāt vienkāršota matemātiska štatu samazināšana tāpat valstij krietni izmaksās - atlaistajiem darbiniekiem būs nepieciešamas kompensācijas un valsts maksās tiem bezdarbnieka pabalstus. Noteikti ir iestādes, kas jālikvidē pilnībā, tāpat kā ir iestādes, kas veic līdzīgas funkcijas un kurās būtu jāizvērtē veikuma lietderīgums. Ir jāmaina spēles noteikumi, kā drīkst ar līdzekļiem rīkoties, lai nebūtu situācijas, kad ar vienu roku notiek plaša kampaņa par tēriņu mazināšanu, bet ar otru - ļoti dāsni tiek papildināts algu fonds, kas uzskatāmi redzams šā gada valsts budžeta grozījumos. Prēmijas - 10% Veicot revīzijas, Valsts kontrole jau iepriekš secinājusi, ka vienās un tajās pašās amata kategorijās atalgojums mēdz atšķirties nevis par noteiktiem procentiem, bet pat vairākas reizes. Piemēram, valsts sekretāru, sekretariātu vadītāju un citu centrālo valsts iestāžu vadītāju mēnešalgas atšķiras 4,95 reizes - no 906 latiem Centrālajā vēlēšanu komisijā līdz 4 480 latiem Prezidenta kancelejā. Tātad ir jāpārvērtē amati. Saprotams, valsts sekretāram lielā ministrijā ir krietni lielāks darba apjoms un atbildība nekā kādā sekretariātā. Tomēr par vienu un to pašu amata pienākumu veikšanu samaksai nevajadzētu atšķirties. Otrs ierosinājums skar prēmēšanu. Pavisam nepieļaujama ir situācija, kad cilvēkam samaksā vairāk, nekā ir nopelnīts tikai tāpēc, ka darba samaksas fondā līdzekļi ir pieejami. Pērn, piemēram, Finanšu ministrijas valsts sekretāra mēnešalga veidoja tikai 42% no kopējā atalgojuma, savukārt Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājam - 90,31%. Darbs īpašos apstākļos, paaugstināta darba intensitāte ir iepriekš paredzama noteiktām darbinieku kategorijām un tāpēc jāparedz mēnešalgā, nevis atsevišķās piemaksās. Būtu jāceļ proporcija starp pamatalgu un vienreizējiem bonusiem. Manā skatījumā 90% pamatalgai un 10% prēmijām ir maksimums, ko varam atļauties. Tas ierobežotu iespēju brīvos līdzekļus darba samaksas fondā vienkārši sadalīt uz galviņām. Izvērtēt lietderību Īpaša uzmanība jāpievērš arī institūcijām ar nelielu darbinieku skaitu, izvērtējot, vai nebūtu lietderīgāk centralizēt dienestus institūcijās, nevis katrai uzturēt savu personāldaļu, juridisko dienestu u.c. Mūsu valsts ir pietiekami maza, lai neveidotu sarežģītas administratīvās sistēmas. Es neredzu, kā var efektīvi strādāt ar tik mazu darbinieku skaitu un kā sevi var atpelnīt tik liels atbalsta personāls. Racionāla attiecība starp pamatfunkciju veicējiem un atbalsta personālu (IT, personāla daļu, grāmatvedību, lietvedību u.c.) būtu 80% pret 20%. Valsts kontrolē mēs strādājošo skaitu optimizējam jau vairākus gadus. Kad sāku strādāt, piemēram, lietvedībā bija četri darbinieki, tagad tikai divi. Turklāt vienlaikus ar cilvēku skaita samazināšanu palikušajiem amatiem klāt nākuši jauni pienākumi. Labāk vienam cilvēkam samaksāt lielāku algu tā vietā, lai veidotu trīs amatus vienas funkcijas izpildei. Citur - skaits jāpalielina Es arī pieļauju, ka ir iestādes, kurās darbinieku skaits ir jāpalielina. Piemēram, kā sekas šābrīža ekonomikas stāvoklim varētu pieaugt tiesvedības procesu skaits, kas nozīmē, ka būtu jāizvērtē cilvēkresursu pietiekamība tiesībsargājošajā sektorā. Līdzīgi ir ar pieaugošo noziedzību - iespējams, policijai nepieciešams vairāk resursu. Izdevumus racionalizējot, noteikti ir jāizvērtē, vai nav funkcijas, kas būtu atdodamas privātā sektora rokās. Kādēļ, piemēram, valstij nodarboties ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu vai objektu būvniecību? Organizējot konkursu un nododot to privātā sektora rokās, darbs konkurences apstākļos tiktu veikts efektīvāk.