Tāpēc Finanšu ministrija to noraida, neskatoties uz to, ka jaunais savienības budžeta princips būtu Latvijai finansiāli izdevīgs. Pēc Eiropas Parlamenta deputāta Ivara Godmaņa aprēķiniem, jaunā ES budžeta veidošanas politika Latvijai ļautu ietaupīt ap 70 miljoniem latu gadā.
ES priekšlikums paredz par 40% samazināt dalībvalstu ikgadējās iemaksas, aizstājot tās ar diviem nodokļiem - valstīm būtu jāiemaksā 1% no PVN kopējā budžetā un tiktu ieviests finanšu transkaciju nodoklis.
PVN maksājums ES kopējā budžetā nenozīmētu obligātu PVN palielināšanu, bet šī procenta novirzīšanu centrālajā budžetā. Finanšu transakciju nodokļa ietekme būtu maza, jo aktivitāte šajā jomā Latvijā nav liela. Pašreiz Latvija ik gadu ES budžetā iemaksā 200 miljonus latu, šo iemaksu samazinājums par 40% nozīmētu 80 miljonu latu ietaupījumu, bet 1% no Latvijas PVN ieņēmumiem ir aptuveni 10 miljoni latu.
Esam pieraduši, ka mūsu politikā ideoloģisku apsvērumu vārdā tiek aizmirsts par kāda lēmuma praktisko izdevīgumu vai neizdevīgumu Latvijas politikai. Nav dzirdēts, ka suverenitātes vārdā Finanšu ministrija protestētu, kad mūsu valsts tiek mudināta pieņemt lēmumus, kuri nav izdevīgi Latvijas iedzīvotājiem un ekonomikai.
Tagad, kad ES piedāvā lēmuma projektu, kas ir acīmredzami finansiāli izdevīgs Latvijas valstij, Finanšu ministrija ir noraizējusies par mūsu valsts suverenitāti.
ES tiešām soļo federāla budžeta virzienā. Varbūt nākotnē ES tiks realizēts ne tikai brīvas darbaspēka kustības princips, kādēļ iedzīvotāji migrē turīgāko valstu virzienā, bet īstenota, teiksim, no centrālā budžeta finansēta kopēja ES izglītības sistēma, kas mazinātu nevienlīdzību dalībvalstu starpā. Nabadzīgajai Latvijai, kas maksā par izglītību jauniešiem, kuri strādā un nodokļus maksā bagātajās valstīs, būtu izdevīgs federālisma princips Eiropas Savienībā.