gada 22. augusta līdz 21. septembrim, kad E. Gulbis atradās apcietinājumā. Kā savā atzinumā raksta tiesībsargs, paralēli pratināšanām, kuras veiktas atbilstoši likumdošanā noteiktajiem priekšrakstiem, vairākkārtīgi ar E. Gulbi veiktas _pārrunas_, par kurām zināja arī E.Gulbja advokāti, taču pret tām neiebilda. “Jāatzīmē, ka gan procesa virzītājs, gan operatīvie darbinieki, gan advokāti pārbaudes lietas ietvaros atsaucās uz to, ka policijā tā esot gadu desmitiem ierasta prakse, ka ar aizturētajām personām strādā operatīvie darbinieki, proti, veicot _pārrunas_, pretējā gadījumā “lietas vispār netiktu atklātas”,” norāda R. Apsītis. Viņš secina, ka, pastāvot šādai _pārrunu_ praksei, ir atklāts jautājums, vai operatīvo darbinieku izvēlētās darba metodes bija tiesiskas. Tā kā _pārrunas _nav izmeklēšanas darbība Kriminālprocesa likuma izpratnē, trūkst pietiekamu tiesiskuma kontroles līdzekļu pār šādu darbību pamatotību un raksturu. Kopumā izvērtējot pārbaudes lietā noskaidrotos apstākļus, lietā iesaistīto personu paskaidrojumus un analizējot attiecīgos cilvēktiesību standartus, tiesībsargs konstatējis, ka konkrētajā procesa posmā tiesībsargājošo iestāžu darbība kopumā nav caurskatāma, arī atsevišķas darbības tiek veiktas un fiksētas neprecīzi un tādējādi rada bažas par to tiesiskumu. Atzinuma secinājumu daļā tiesībsargs devis vairākas rekomendācijas, lai novērstu šādas situācijas, tostarp konvoja izsaukuma pieprasījuma veidlapās precīzi atspoguļot informāciju, kādu darbību veikšanai aizdomās turētais tiek izvests no īslaicīgās aizturēšanas vietas, veikt video un audio ierakstus nopratināšanās un citu procesuālo darbību laikā, kā arī citus ierosinājumus. Tāpat arī tiesībsargs aicina Latvijas Zvērinātu advokātu padomi izvērtēt E. Gulbja advokātu rīcību.
Tiesībsarga atzinums Edgara Gulbja pārbaudes lietā