Grozījumi tapuši, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu. Līdz šim Civillikums paredzēja iespēju tikai pilnībā atņemt personai rīcībspēju, ja tai trūkst visu vai lielākās daļas garīgo spēju. Līdz ar to personas rīcībspēja tika ierobežota visās dzīves jomās un, pieņemot lēmumu par personas rīcībspējas atņemšanu, netika individuāli izvērtēts konkrētās personas spēju apmērs.
Izvērtējot citu valstu praksi rīcībspējas jautājumu risināšanā un ekspertu ieteikumus, TM Civillikumā ietverto pilnīgās rīcībnespējas institūtu aizstājusi ar daļējas rīcībspējas institūtu. Proti, personas ar garīgās darbības traucējumiem vai personas, kuras dzīvesveids ir izšķērdīgs vai izlaidīgs, rīcībspēja tiks ierobežota tikai tajās jomās un apmērā, kurās šī persona nespēj saprast savas darbības un vadīt tās.
Rīcības spējas ierobežojumus katrai personai noteiks individuāli atkarībā no konkrētās dzīves situācijas, ja tas būs personas interesēs un ja tas būs vienīgais veids, kā aizsargāt personas intereses. Ja persona nespēj paust savu gribu un saprast savu darbību, tad tiesa šīs personas vietā "izdos pilnvaru" aizgādnim rīkoties personas interesēs, paskaidro TM.
Lemjot par personas rīcības spējas ierobežojumu, tiesai būs jāaicina persona piedalīties tiesas sēdē. Likumprojektā ir skaidri noteikts, ka lietās par rīcības spējas ierobežojuma noteikšanu vai pārskatīšanu ir nepieciešama tiesas lielāka iniciatīva objektīvākā lietas izskatīšanā, līdz ar to tiesai ne tikai ir tiesības pieprasīt informāciju no citām iestādēm, bet arī bāriņtiesai ir noteikts pienākums piedalīties tiesas sēdēs, sniedzot informāciju. Tā dēļ tiesu psihiatriskās ekspertīzes slēdzienam nebūs tik lielas nozīmes, bet tas būs vērtējams kopsakarā ar citiem pierādījumiem.
Bāriņtiesai, ieceļot personai ar rīcības spējas ierobežojumu aizgādni, būs jāuzklausa šīs personas viedoklis par ieceļamo aizgādni un iespēju robežās tas jāņem vērā. Tāpat bāriņtiesa būs tā institūcija, kas izskatīs strīdus, kuri radušies starp personu un aizgādni par jautājumiem, kas skar aizgādnības īstenošanu, piemēram, ja kopīga lēmuma pieņemšanas gadījumā aizgādnis nepiekrīt personas vēlmei noslēgt kādu darījumu. Aizgādnim jānoskaidro personas ar rīcības spējas ierobežojumu griba un jārīkojas tās interesēs, paredz grozījumi.
Jau vēstīts, ka tiesībsargs Juris Jansons paziņojis, ka cilvēku kopš šā gada 1.janvāra nevar atzīt par rīcībnespējīgu, jo iepriekšējais tiesiskais regulējums vairs nav spēkā, bet jauns vēl nav pat pieņemts, un šāda situācija ir klaji pretrunā Satversmei un cilvēktiesību principiem.
Situācija, kurā personas rīcībnespējas jautājums atstāts bez tiesiskā regulējuma, ir pakļauta negodprātīgas rīcības un ļaunprātīgas izmantošanas riskam, min tiesībsargs.
Jansons klāsta, ka "esošā situācija ir klaja likumdevēja neizdarība, kas vērtējama kā bezatbildība. Uzskatu, ka personām, kuru tiesības šādā situācijā tiek aizskartas, ir pamats vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā".
Vienlaikus šis ir arī negatīvs signāls starptautiskajai sabiedrībai, ka likumdevējs neievēro Satversmes tiesas spriedumu un uzrāda politiķu izpratni par tiesiskumu Latvijā, uzskata Jansons.