Viņš sacīja, ka TP joprojām neatbalsta nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu dzīvojamai platībai no nākamā gada, taču partija ir gatava meklēt kompromisu un jau tuvākajā laikā plāno nākt klajā ar paziņojumu, kā citā veidā budžetā gūt papildus ieņēmumus, ko neizdosies iegūt nesākot piemērot ieviešot nekustamā īpašuma nodokli dzīvokļiem un mājām.
Krauklis gan uzsvēra - tas, ka TP valde nav mainījusi savu nostāju jautājumā par nekustamā īpašuma nodokli, nenozīmē, ka būtu pamats runām par valdības koalīcijas nestabilitāti.
Premjers Valdis Dombrovskis pirmdien aicināja TP pārskatīt savu nostāju jautājumā par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamai platībai.
Dombrovskis ("Jaunais laiks") iepriekš pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes gan atturējās no jebkādām prognozēm par to, kā TP valdes lēmums ietekmēs partijas vietu koalīcijā, bet attiecībā uz budžetu premjers norādīja - ja TP neatbalstīs nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu, tad nekas cits neatliks kā vēl mazināt budžeta izdevumus. Viņš arī atkārtoti skaidroja, ka vērtē TP pašreizējo rīcību kā nekonsekventu, jo atbilstošas izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa politikā jau paredzēja bijušā finanšu ministra Ata Slaktera (TP) parakstītā pirmā vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam.
Tautas partijai jautājumā par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu mājokļiem bijis krasi svārstīgs viedoklis. Tautas partijas deputāti parakstījuši Latvijas un Starptautiskā Valūtas fonda nodomu vēstuli, kas paredz nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamai platībai no 2010.gada, taču pēdējā laikā Tautas partija vairākkārt paudusi nostāju pret jauna nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka valdība 8.septembrī konceptuāli vienojās piemērot visai dzīvojamai platībai nekustamā īpašuma nodokli 0,2% apmērā no kadastrālās vērtības.
Finanšu ministrija bija sagatavojusi trīs variantus dzīvojamās platības aplikšanai ar nodokli. Pirmais variants paredzēja piemērot dzīvokļiem un individuālām dzīvojamām mājām 1,5% likmi un noteikt minimālo neapliekamo platību dzīvokļiem - 50 kvadrātmetru, bet individuālajām dzīvojamām mājām - 100 kvadrātmetru.
Otrais variants paredzēja piemērot dzīvokļiem un individuālām dzīvojamām mājām 1,5% nekustamā īpašuma nodokļa likmi un šādu minimālo neapliekamo platību par katru mājoklī reāli dzīvojošo personu - dzīvokļiem 25 kvadrātmetru platībā, bet individuālām dzīvojamām mājām 50 kvadrātmetru platībā.
Savukārt trešais variants, ko konceptuāli atbalstījusi valdība, paredz piemērot pazeminātu likmi visai dzīvokļu un individuālo māju platībai 0,2% apmērā. Šis variants nodrošina vienmērīgu nodokļa sloga pieaugumu visām iedzīvotāju grupām, bet ir nelabvēlīgāks pret mazāk materiāli nodrošināto sabiedrības daļu, kura pārsvarā dzīvo nelielos mājokļos.