Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktors Visvaldis Gūtmanis prognozē, ka 2011.gadā trūcīgo skaits nepārsniegs 200 000: „Trūcīgo cilvēku slānis, kas ir nemainīgs un krīzes efektu nav sajutuši, veido ap 70 000 personu. Tieši vidusslānis ir cietis visvairāk.”
Valsts galvaspilsētā Rīgā trūcīgo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 80 % - ja 2009.gadā Rīgā bija 18 000 trūcīgas personas, tad šogad tādas jau ir 33 000. Rīgas mēra Nila Ušakova preses sekretāre Anna Kononova domes priekšsēdētāja atbildību šajā jautājumā noliedz, skaidrojot, ka tās ir “ekonomiskās krīzes sekas. Tas, kurš ir vainīgs pie ekonomiskās krīzes, ir vainīgs arī pie trūcīgo skaita palielināšanās.”
Daugavpilī trūcīgo ģimeņu skaits, salīdzinot ar 2009.gadu, ir dubultojies – šogad par tādām atzītas teju 2000 ģimenes. „Visticamāk šis skaitlis augs arī 2011.gadā, jo minimālais algas apmērs tiks palielināts,” prognozē Daugavpils novada sociālā dienesta vadītāja Annija Gorova.
Daugavpils mēra pirmais vietnieks Vitālijs Azarevičš atzīst, ka „pašvaldība jūtas līdzatbildīga maznodrošināto ģimeņu un trūcīgo cilvēku skaita pieaugumā. Pašlaik tiek veikti grozījumi, lai piešķirtu vairāk līdzekļu pabalstiem”.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders uzskata, ka “par trūcīgo cilvēku skaita pieaugumu ir atbildīga ne tikai dome un valsts, bet arī žurnālisti un izglītības sistēma. Dome nodarbojas ar seku labošanu”. G.Šķenders arī kritizē 100 latu stipendiju sistēmu, kas „ilgtermiņā nodara lielu ļaunumu valstij. Ja cilvēks ir spējīgs kustēties, viņam ir jāstrādā un jāpelna ar reālu darbu, kas dod rezultātus.”
Viņaprāt, trūcīgo personu statusa piešķiršanas sistēmā ir nepilnības, jo tā neņem vērā situācijas, kad, piemēram, cilvēkiem oficiāli alga ir, bet tā ir tik maza, ka uzturēt māju, ģimeni un zemi ir praktiski neiespējami. Tas nozīmē, ka patiesībā trūcīgo cilvēku skaits ir lielāks, nekā tas oficiāli ir noteikts un šī problēma ir aktuāla visā Latvijā.
Ventspils sociālā dienesta vadītāja Dace Kaņepe skaidro, ka trūcīgo cilvēku skaits Ventspilī salīdzinot ar šī gada 1.janvāri ir audzis par 858 cilvēkiem un septembrī sasniedza 2575.
Liepājā trūcīgo personu skaits kopš šā gada sākuma ir audzis par 65% - janvārī pilsētā bija 2814 trūcīgas personas, savukārt novembrī- 4633.
Valmieras mērs Inesis Boķis norāda: „Trūcīgo skaita pieaugums ir tikai viena no ekonomiskās recesijas sekām. Tā vietā, lai meklētu vainīgos, uzskatu, ka valstij un sabiedrībai jāpieliek visas pūles, lai Latvijas ekonomika attīstītos. Uzskatu, ka šajā laikā svarīgi ir sniegt atbalstu sociāli vismazāk aizsargātām sabiedrības grupām - jaunām ģimenēm un vientuļiem veciem cilvēkiem. Savukārt tie darbaspējīgā vecuma iedzīvotāji, kuri palikuši bez darba, jāiesaista pasākumos, kas viņiem palīdzētu pilnvērtīgi atgriezties darba tirgū, kad tas būs iespējams. Bet tiem, kuri sociālo palīdzību izmanto ilgstošā periodā, jāiesaista līdzdalības pasākumos, kas motivētu viņus meklēt risinājumus savas labklājības uzlabošanai”.
Atgādinām, ka ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi mēnesī katram ģimenes loceklim pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1. janvārī valstī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēra, jeb 180 latiem. Tā kā puse no minimālās algas ir 90 lati, tad, piemēram, četru cilvēku ģimeni var atzīt par trūcīgu, ja tās ienākumi ir Ls 90 x 4 = 360 lati mēnesī (neto) vai mazāk, ziņo Latvijas Vēstnesis.