"Mēs ar lielām bažām vērojam ksenofobiju vairākās Eiropas valstīs, galvenokārt Vācijā (..). Mēs aicinām politiķus un medijus to neuzkurināt," Vācijā uzrunājot turku imigrantus, sacīja Erdogans. "Islamofobija ir noziegums pret cilvēci, tieši tāpat kā antisemītisms."
Vācijā uz pastāvīgu dzīvi apmetušies ap 2,5 miljoniem turku. Nereti viņi dzīvo slēgtās kopienās un tiek kritizēti par nevēlēšanos integrēties.
"Es vēlos, lai visi iemācītos vācu valodu un iegūtu labāko izglītību (..). Es vēlos, lai turki būtu pārstāvēti Vācijā visos līmeņos - administrācijā, politikā, pilsoniskajā sabiedrībā," norādīja Turcijas premjerministrs. ""Jā" integrācijai, taču "nē" asimilācijai. Neviens nevar mūs atraut no mūsu kultūras."
Augstais viesis arī solīja, ka Turcija izdos īpašas "zilās kartes" tiem turkiem, kuri atteiksies no Turcijas pilsonības, lai kļūtu par Vācijas pilsoņiem.
"Mēs atzīsim zilo karti kā identifikācijas dokumentu un atvieglosim darījumus valdības institūcijas un bankās" Turcijā, skaidroja Erdogans.
Nedz Vācija, nedz Francija neatbalsta Turcijas centienus iestāties Eiropas Savienībā (ES) un uzskata, ka pilntiesīgas dalībvalsts statusa vietā Ankarai būtu jāpiedāvā īpaša partnerība. Šāda iespēja gan neapmierinātu pašu Turciju.
Iestāšanās sarunas Turcija sāka 2005.gadā, un līdz šim izdevies atvērt tikai 13 no 35 sadaļām.
Astoņas sadaļas ir bloķētas sankciju ietvaros, kas tika piemērotas Turcijai pēc tam, kad tā atteicās atvērt savas ostas Kipras grieķu daļas kuģiem, ignorējot ar ES noslēgto tirdzniecības līgumu.
Vēl citas sadaļas bloķējusi Francija un Kipra, paužot savus iebildumus pret Ankaras iestāšanos ES.
Ja vēl līdz jūlijam netiks atvērta jauna sadaļa, apritēs gads, kopš sarunās nav virzības.