Šie kredīti būtu jānoraksta un šīm bankām jāuzņemas līdzatbildība par krīzi Latvijas ekonomikā, uzskata A.Šlesers."Lai skandināvu valdības skaidri pasaka skandināvu bankām, ka viņām ir jānodrošina naudas ieplūšana banku sektorā Latvijā. Ja tas netiks nodrošināts, tad par sekām būs jāuzņemas atbildība arī skandināvu valstīm. Ja viņi domā, ka krīze Latvijā neietekmēs Skandināviju, tad es gribētu teikt, ka viņi par to dārgi samaksās. Šodien tie nav draudi. Tā ir faktu konstatācija. Mēs nedrīkstam aizņemties naudu, lai stimulētu tikai bankas, kurās ir izveidojušies caurumi. Nauda ir vajadzīga, lai piešķirtu kredītus mūsu tautsaimniecībai, lai iedotu līdzekļus tiem, kuriem ir skaidras idejas un vīzijas, kā attīstīt biznesu un radīt darba vietas."
Banku nozares pārstāvji, komentējot politiķa izteikumus, portālam Diena.lv norāda, ka bankas savulaik deva kredītus saskaņā ar valdības noteikto rāmi un tagad par iesaistīšanos valdības ne īpaši kompetentajā politikā jau maksā. Savukārt kreditēšanas apsīkšana esot saistīta ar labu projektu trūkumu.
Premjera padomnieks un SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks:
"Skandināvi ir pieraduši pie tā, ka tiek meklēti vainīgie, lai atrakstītos no iepriekšējās politiskās atbildības.
Par kreditēšanu. Bankas naudu nav iepriekšējos gados pārsūtījušas uz Skandināviju vai iztērējušas, bet no tās tiek segti zaudējumi. Uzskatu, ka Latvijā disonē tas, cik ekonomika ir dziļi kritusi un cik tomēr sekmīgi bankas restrukturizē savu kredītportfeli. Bankas deva kredītus esošajā politiski - ekonomiskajā rāmī, kāds valstī tika uzturēts. Ja reiz no valsts puses nekādas bremzes un jumts netika uzlikts, privātajam biznesam arī ir problēmas sevi nobremzēt. Primāri valstij ir jāpasaka postulāti, kas jāievēro privātajam biznesam.
Jāsaprot, ka lielākie runātāji tagad – arī A.Šlesers - ir bijuši aktīvi nekustamā īpašuma nozares pārstāvji. Lai nebūtu nodokļu aplikuma, lai varētu netraucēti strādāt. Ja bankas būtu devušas bezkaislīgi kredītus, mēs redzētu lielas problēmas, bet bankas ir strādājušas profesionāli, lai gan uzkrājumu līmenis ir saistīts tieši ar nekustamajiem īpašumiem. Ja būtu izveidots cits nodokļu slogs, būtu pavisam cita situācija.
Par jaunu projektu kreditēšanu. Uzskatu, ka šobrīd pa visām bankām nesavāksim kompānijas, kam varētu droši dot naudu. Pie šāda kredītreitinga un nenoteiktības dot naudu, tas var būt tikai autoritatīvā režīmā, kur no valsts puses tiek dota pavēle izsniegt kredītus. Jābūt pārliecībai, kas notiks, bet mums šādas pārliecības nav – nevar dot negatavam biznesam. Primārais šobrīd ir budžeta sabalansēšana un valsts administratīvā aparāta sakārtošana. Tur lietas uz priekšu iet ļoti lēni, jo ir spēcīgas iepriekšējās ietekmes. Par to daudz vairāk jārunā. Ar biznesu viss ir skaidrs – tiklīdz uzlabosies kredītreitingi, kreditēšana atsāksies dabiski.
Starptautiskā palīdzība viennozīmīgi nav paredzēta skandināvu bankām. Patiesībā viss ir saistīts ar Parex banku un varbūt vēl kādu vietējo banku."
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons:
"Ņemot vērā to, ka A.Šlesera kungs bija ministrs, kad tika parakstīts nodomu protokols ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju, viņam vajadzētu zināt, ka šie līdzekļi nav domāti ekonomikas sildīšanai vai attīstībai, un aicināt tos novirzīt attīstībai ir klajš populisms. SVF nauda ir paredzēta noteiktiem mērķiem, un Latvijas valdība nevar to novirzīt tur, kur A.Šleseram gribētos. Arī līdzekļus, kas paredzēti iespējamai palīdzības sniegšanai banku sistēmai, nevar novirzīt ne ceļu būvei, ne lidostai, nedz arī kam citam. Aizdevēji pasvītrojuši, ka līdzekļi ekonomikas sildīšanai Latvijas valdībai jāatrod pašiem saviem spēkiem vai arī var izmantot Eiropas Savienības fondu naudu. To naudu, kas ir rezervēta, ne [ekspremjers, Tautas partijas pārstāvis Andris] Šķēles kungs, ne A.Šlesera kungs nevarēs novirzīt pabalstu izmaksai vai mistiskai ekonomikas sildīšanai.
Nākamais populistiskais gājiens ir aicināt norakstīt kredītus. Nav skaidrs, kāpēc ir jānoraksta kredīti, kas ņemti uz 20-40 gadiem. Vai tad A.Šlesers gatavojas iesaldēt iedzīvotāju dzīves līmeni, un tas vairs nekad nepieaugs? Vai tad nebūs jaunu darba vietu un nevarēs cilvēki atmaksāt kredītus? Atjaunojoties maksātspējai - un tam mēs ticam -, cilvēki atkal kļūs maksātspējīgi. Ticam, ka maksātspēja atjaunosies, ja ne nākamgad, tad pēc gada.
Problēma ir nevis tā, ka cilvēki nevar atmaksāt kredītus, bet gan darba pazaudēšana, un tas ir valdības dēļ. Neatbrīvojiet no darba skolotājus, ierēdņus, tad nebūs problēmu.
Ja A.Šlesera kungs pēc iespējas ātrāk realizētu solītos projektus un radītu desmitus tūkstošu darba vietu, tas būtu labākais atbalsts kredītņēmējiem. Kā A.Šlesers teica – ja būs labi Rīgai, tad būs labi arī visai Latvijai. Tad ne Rīgas domei, ne Labklājības ministrijai nevajadzēs lauzīt galvu, kur ņemt naudu pabalstu izmaksai.
Vienkārša naudas iepludināšana nerada jaunas darba vietas, negarantē produkcijas noietu. Naudu var iepludināt projektos, kas ir dzīvotspējīgi. Lai A.Šlesera kungs parāda tādus. Nav šaubu, ka bankas atbalstīs dzīvotspējīgus projektus.
Bankas pildīja savu uzdevumu un misiju un apmierināja pieprasījumu pēc finanšu resursiem attīstībai, gan arī iedzīvotāju pieprasījumu, tādējādi desmitiem tūkstošu cilvēku uzlaboja savus dzīves apstākļus. Daļai no viņiem ir problēmas, bet vēl lielākas ir nekustamā īpašuma spekulantiem, kuru problēmas nez kādēļ daudziem politiķiem ir labi saprotamas. Politiķiem ir izdevīgi visu samest kopējā katlā, parādīt, ka rūpējas par nabaga cilvēkiem, skolotājiem. Lai gan tiem uzņēmējiem, kas savulaik aizņēmušies ļoti daudz naudas dažādās vietās un tagad ir ķezā, tas būtu zelta sapnis, ja kāds piespiestu parādus norakstīt. Ir tūkstošiem klientu, kuriem kredīti ir restrukturizēti, neviena ģimene nav izlikta uz ielas.
Par atbildību runājot, būtu jāatgādina slavenais izteiciens par gāzi grīdā. Bankas tagad dārgi maksā, jo ir jāizveido uzkrājumi nedrošajiem kredītiem, tādējādi bankām septiņos mēnešos bija 400 miljonu latu zaudējumi. Tā ir reāla banku atbildība, kas ir izmērāma konkrētos latos. Atbildība par to iesaistīšanos bezatbildīgā Latvijas valdības politikā, ko sauc par pedāļa spiešanu grīdā. Reāli liela daļa kredītu arī netiks atgriezta, tā arī tiks norakstīta.
Nevajag pasniegt situāciju tā, ka sliktās ārzemju bankas tagad speciāli kaitē ekonomikai nekreditējot. Politiski tā var runāt, bet paši politiķi neko nedara, lai būtu projekti, kur ieguldīt, un būtu attiecīga uzņēmējdarbības vide. Tādi izteicieni arī grauj ārvalstu investoru uzticību.
Kāda daļa ir Skandināvijas valstu valdībām ar Latvijas valdības ne sevišķi kompetento darbību treknajos gados, Skandināvijas valdībām jādomā par savu valstu pilsoņiem.
Mūsu aicinājums būtu mazāk nodarboties ar politiskām spēlītēm un varas kombināciju veidošanai, bet domāt par Latvijas tautsaimniecību kopumā. Kur ir valdības un opozīcijas aktīvie soļi, lai Latvija ātrāk izietu no krīzes?"