Tverijons: bankas jau maksā par iesaistīšanos bezatbildīgā Latvijas valdības politikā

Nu redzam ka Šlesers ir izteikts populists un neizglītots ekonomikā. Sataisa ziepes un laižas uz nākamo vietu.Brīnos par vēlētājiem.Tverjonim nekas cits neatliek-kā maizi ēd tā dziesmu dziedi!

Nekāda patiesība nevar nākt no cilvēka, kurš nesaprot, ko nozīmē ekonomikas sildīšana, bet pieprasa, lai citi neno kā un ne ar kādiem līdzekļiem rada darba vietas un algas. Vai tikai nebūs pensionārs- kāpēc viņu neatbrīvo no darba?

Kauns par tādu valdības vīru kā Šlesera k-gs. Tas ir gļēvākais, ko var izdarīt - nomaskēt savas kļūdas, savu vainu, uzliekot visu slogu uz cita pleciem!!!!! Ar šādu gājienu, skaļi un bezkaunīgi uzbrūkot skandināvu bankām, viņš valsti var iegrūzt vēl lielākā bezdibenī. Varu 100% piekrist SEB bankas galvenajam ekonomikas padomniekam Andrim Vilkam par to, ka laikā, kad valsts bija ekonomiski stabila, valts - valdība neuzlika pilnīgi NEKĀDAS bremzes un banku sektors, tas ir privāts bizness, un, ja reiz runa iet par pelnīšanu privātajā biznesā, tad nereti ir grūti nobremzēt. Tieši tādēļ VALDĪBAI bija jāuzliek robežas! Bet redz', tagad Šlesers, "gudri" runā, uzliekot vainu tikai un vienīgi Skandināvu bankām. GĻĒVI! Bankas atzīst un uzņemas dsaļu atbildības, bet no valdības nevar redzēt ne mazāko atbildības atzīšanu...

Ņemot vērā to, ka A.Šlesera kungs bija ministrs, kad tika parakstīts nodomu protokols ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju, viņam vajadzētu zināt, ka šie līdzekļi nav domāti ekonomikas sildīšanai vai attīstībai, un aicināt tos novirzīt attīstībai ir klajš populisms. [...] To naudu, kas ir rezervēta, ne [ekspremjers, Tautas partijas pārstāvis Andris Šķēles kungs, ne A.Šlesera kungs nevarēs novirzīt pabalstu izmaksai vai mistiskai ekonomikas sildīšanai. ======================= Nu, vai kāds iekarsis "ciniķis" to var apstrīdēt. Varbūt tas NAV populisms?!":) Atceros, Šķēle savā nesenajā "10 punktu plānā" tieši to arī bija pieminējis. Bet šie uzmetēji taču ZINA, kā ir īstenībā - ka to nedrīkst, nevar un nebūs iespējams darīt. Lai tad vēl kāds "kurmītis" & domubiedri te pasprakstina žulti par "jēlajiem", kas neprotot strādāt, bet tikai muldēt. Šlesera un Šķēles nekaunīgie, agresīvie meli pārspēj jebkuru iespējamo "muldēšanu" - un tie parāda, ka šie "darītāji" gluži vienkārši joprojām mums ir bīstami. Bīstamāk arī par ne pārāk lielu kompetenci, ko "kurmīši" pastāvīgi cenšas piedēvēt JL, par ko arī vēl varētu pastrīdēties - lai atceramies saraino neandertālieti komplektā ar verī taupīgo.

Jums gan pacietība skaidrot cilvēkam, kurš neko nesaprot! Vai vērts to darīt , tāds te jautājums? :)))

Pie krītoša globālā pieprasījuma ārējos tirgos mums ir tikai divas iespējas - vai nu piedāvāt lētāku preci un pakalpojumus jau esošajos preču un pakalpojumu segmentos vai arī izgudrot un piedāvāt jaunas un lētas tehnoloģijas. Otrais variants atkrīt uzreiz, ja vien nenotiek brīnumi, jo nav mums zinātnē iepriekš ieguldīti praktiski nekādi līdzekļi. Atliek tikai lētāku preču un pakalpojumu piedāvājums. Mēs nemākam strādāt pie krītoša pieprasījuma, starp citu, arī citi to nemāk, tajā pašā eiropā arī nemāk, vienīgie, kas noreaģēja pēc klasiskās ekonomikas principiem bija poļi, tamdēļ viņiem šobrīd tie visi grāmatvedības rādītāji tipa IKP ir plusos. Poļi spēja un spēj piedāvāt lētāku preci savā un ārējos tirgos, tamdēļ viņu tirgus nav apstājies. Ir svarīgi saprast, ka šajos apstākļos ir strādāt ir sarežģīti un rentabilitāte būs zema, te neko nevar darīt, pieprasījums kāds ir tāds ir un kļūs vēl mazāks. Bet te ir problēma - SVF nosacījumi mums neļauj izmaksāt pat subsīdijas konkurētspējas atjaunošanai, tāpat nepieļauj eksporta garantijas eksoprtētājiem. Valūtas kurss mums ir tāds, ka mēs nekad nevarēsim piedāvāt neko lētāk kā citi. Pat, ja mūsu darbaspēks algā saņemtu nulli, tik un tā mēs nevarētu konkurēt ar poļiem vai eiropas subsidēto preci. Faktiski vienīgais piedāvājums ekonomikas glābšanai ir strauja politikas maiņa - no neloģiskā uz loģisko. Pašreizējā politika ved tikai vienā virzienā - uz bezdibeni. Pašreizējās politikas ietvaros veikt adekvātus ekonomikas glābšanas pasākumus nav iespējams, jo tieši tā paredz ne tikai saglabāt milzīgo disbalansu starp uzpūsto finanšu sektoru un reālo ekonomiku, bet pat palielināt to uz reālā ekonomikas sektora turpmākās saraušanās rēķina. Šīs politikas uzstādījumi un izvirzītie mērķi ir jau no krīzes sākuma ir nepareizi. Tikai, ja krīzes sākumā vēl varēja dzirdēt saprātīgus viedokļus no amatpersonu puses, tad šobrīd tās ir mantras un acīmredzama nepieskaitāmība.

Noteicošais šeit ir vārdi "konurētspējīgi produkti". Nu, nav mūsu cilvēkiem vēl uz to noregulēta domāšana. Vienīgais, kas lielajam vairumam ienāk prātā, ir atvērt veikalu vai ēstuvi. Un tad vēl būvniecības firmas vienu brīdi gāja topā! Bankas, protams, raustās, bet nav arī tas projektu piedāvājums nekāds spožais. Vairums cilvēku ir ekonomiski analfabēti... ko var redzēt pēc kreditēšanās prakses.

"ekonomikas modernizācijai, attīstībai un konkurētspējas atjaunošanai." Atkal jau Tu mētājies ar šiem vārdiem, kas ir ne mazāk mistiski kā "stabilitāte". Lūdzu, izvērstu pasākumu uzskaitījumu. "Tikai te runa ir par politiskās gribas trūkumu, uzņēmumus var finansēt arī cau valstij piederošām bankām uz ļoti zemiem vai pat 0% tiem, kas īsteno reālus konkurētspējas paaugstināšanas projektus." Lūdzu, ERAB ienāk Parexā, bet HZB pozicionē sevi kā attīstības banku. Visam tam, protams, vēl jātiek reāli iznestam līdz taustāmam rezultātam, bet ātri tikai kaķēni dzimst. Domāju, ka pie pieejamas naudas, rezultāts būs. Ne spīdošs, bet būs. Jā, un sagrūzt naudu projektos ar 0% man neizklausās pēc ekonomikas modernizācijas. Ja būs konkurētspēju produktu projekti, tad domāju, ka nauda arī tiem caur jau minētajiem mehānismiem atradīsies. Par to ekonomikas žņaugšanu - tā, protams, ir, bet tik smagi disbalansētu ekonomiku nevar pacelt, uzturot šos pašus disbalansus. Pažnaugs, ekonomika sasniegs savu reālo pamatu un tur arī būs tā stabilitāte... un vairs nežņaugs. Vai es teicu, ka šis pamats būs kaut kur daudz augstāk par pakaļu? Neteicu gan! Bet alternatīvas neredzu. Tie, kas muld par ekonomikas modernizāciju pusgada laikā... un vēl krīzes apstākļos... kuļ tukšus salmus.

"pagaidām gan nav dzirdēts, ka tie 650 miljoni, kas rezervēti no ārējiem aizņēmumiem komercbankām tiks AIZdoti, pagaidām ir par "stabilizāciju" un visticamāk tie tiks IEdoti, kas to arī nozīmē - uzdāvināti." Tā ir spekulācija bez jebkāda pamata. Tur nav arī rakstīts, ka tiks uzdāvināti. Līdz šim precedents tomēr ir, ka Parex banka tka nacionalizēta un nauda tika aizdota.

Es labi saprotu, kas ir recesijas spirāle. Tomēr tā mums līdz noteiktam līmenim ir neizbēgama - atbilstoši tai inflācijas un "attīstības" spirālei, kas bija iepriekš. Es nepiekrītu vienā punktā - ka šī spirāle būs bezgalīga. Jā, kritiens būs nenormāli nepatīkams, bet tas atdursies pret reālo ekonomikas kapacitāti + spēju ieinteresēt investorus. Un tad bankas atsāks kreditēšanu - tikai tas nebūs tad, kad mēs to gribēsim vai kad mums tas patiks, bet tad, kad tam būs nobrieduši objektīvi priekšnoteikumi. Gribētos jau, lai atskrien feja un sagrūž mūsu ekonomikā naudu, bet tā nekad nenotiks! Tieši ES fondu nauda, eksports un arī tas pats nelaimīgais starptautiskais aizdevums arī ir tā nauda, kas mums nāk iekšā (ar attiecīgu atskaitījumu Parexam). Ar to arī dzīvosim. Lai investīcijas nāktu arī iekšā, ir vajadzīgs stabils budžets, jo bez tā visu laiku rēgosies devalvācija un pilnīga neprognozējamība. Tādēļ arī ir vajadzīgs šis starptautiskais aizņēmums utt. Es nesaku, ka šis nav viens aizraujošs deflācijas eksperiments ar neparedzemām sekām, bet es neredzu citu ceļu. Un Tu arī tā ari neesi (vismaz ne šajā tēmā) pateicis, kādu tad alternatīvu izlietojumu redzi SVF aizdevumam reālajā ekonomikā. Gaidu detalizētu pasākumu uzskaitījumu.

Jā, tas ir fakts. Pieļauju, ka Fuktuks ir pārāk sarežģīta konstrukcija, ko prezentēt pūlim. Nesapratīs, kas tas tāds vispār ir... Cilvēki pie mums tver lietas arhaiskos arhetipos. Lūk, "Vadonis", piemēram. :)

Kurā vietā tajā vēstulē ir teikts, ka aizdevums paredzēts banku negūtās peļņas segšanai? Nedomāju, ka Parexam kāds dāvina peļņu - tam aizdod naudu likviditātes noturēšanai. Aizdod! Piekrītu, ka LB nav pienācīgi vaikuši vairākas funkcijas, kuras tai bija jāveic, - tieši banku uzraudzībā. Bet LB var kaut ko pārmest tikai tās funkciju un pilnvaru ietvaros. Tai nevar pārmest NĪ burbuļa pūšanu.

Beidzot nobrieduša cilvēka vārdi. Es teiktu, ka pirmā klase latviešiem bija pierašana pie brīvā darba tirgus - pie konkurences. Otrā klase ir šī.

Atcerieties to ka koorporativaja sistema pasaule, par ko Latvija ir diezgan vajs priekstats, ipasi neviens atbildibu neuznemsies. Ipasi banku vaditaji, direktori, izpilditaji. Tapat to nedaris politiki. Kapec - tapec ka neviens nav nekam ipasnieks, vietas kur vini strada! Visi atstrada savas stundas un megina maksimalu labumu iegut no sis sistemas - bonusus, komisijas naudas, algas, citu labumus. Kamer maksa. Si matriarhala sistema sniedz lidzigi komunismam, iespeju vienmer no kauta ka panemt, paslepties, neatbildot pamata ne ar ko. Tikai nemt. Punkts. Tapec isti izeja saja dialoga diemzel nav.

Jā, un vēl, tām pasaciņām, cerībām un ilūzijām,ka pateicoties mistiskajai "stabilitātei" bankas atsāks kreditēšanu "jau rīt....", nav pilnīgi nekāda pamatojuma. Tagad pat zālīti appīpējušies optimisti saprot, ka pie šīs ekonomikas "atveseļošanas" politikas maksātnespējīgo kredītņēmēju skaits tikai un vienīgi pieaugs nevis samazināsies, bezdarbnieku skaits pieaugs, par to šobrīd nevienam nav nekādu šaubu, apgrozījums kritīs, par to arī nevienam nav nekādu šaubu. Un būtu galīga muļķība domāt, ka pie pieaugoša slikto kredītu skaita bankas pēkšņi sāks dalīt jaunus kredītus potenciālajiem bezdarbniekiem ir milzīgs naivums. Objektīvais process, kas norāda uz aizvien pieaugošu recesijas padziļināšanos ir pavisam vienkāršs - nauda no valsts aizplūst, bet vietā neieplūst. Pieņemu, ka tev jāpaskaidro sīkāk, citādi nesapratīsi. Katru mēnesi maksātspejīgie kredītņēmēji atdod bankām noteiktu naudas summu, pieņemsim, ka tie ir 100 miljoni. Par cik kreditēšana ir apstājusies, bet eksporta ieņēmumi ir smieklīgi, nauda apgrozībā vairs neieplūst. Tās paliek aizvien mazāk un mazāk, kas nozīmē, ka pieprasījums un patēriņš saraujas arvien vairāk un vairāk, līdz ar ko biznesam ir jābankrotē vairāk un vairāk, jo piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Ja mēnesī no apgrozības tiek izrauti 100 miljoni, tad daļa bizness, kas iepriekš iekļāvās šo 100 miljonu apgrozījumā bankrotē, jo nav naudas. Faktiski, tā ir tā izslavētā "stabilitāte", kas nosaka, ka krīze būs ilgstoša un ar pieaugošu ātrumu. Budžeta ieņēmumi šī scenārija gadījumā arī gluži loģiski krīt, tos, protams, mēģinās kompensēt ar ārējiem aizņēmumiem izmaksājot patērētājiem samazinātās pensijas, algas un pabalstus, tikai šo ārējo aizņēmumu summa ir nepietiekama, lai atsvērtu naudas aizplūšanu, turklāt arī šī aizņēmuma nauda pēc tās pašas shēmas ( peļņas akumulēšana un kredītu atdošana) aizplūst projām. Pie stabili agonējošas ekonomikas budžets caurumi kļūst aizvien lielāki un lielāki, un kādā brīdī ārejie aizņēmumi vairs nesedz pat dzīvības uzturēšanu sociālajā sfērā, vai arī šie aizņēmumi ir dramatiski jāpalielina.