Pēc G.Ulmaņa domām, uzsākt diskusiju par Satversmes reformēšanu nav pamata: "Nē, nav vaina Satversmē, bet galvās. Kopš 1993.gada pamatlikums jau ir stipri modernizēts, papildināto daļu, man liekas, ir vairāk nekā Satversmes tēvu sarakstīto. Tagad ir jautājums: vai varam nostiprināt tās Satversmes pamatvērtības, kuras redzam apdraudētas? Es gan neesmu piekritējs uzskatam, ka šie draudi būtu atvairāmi tikai ar konstitūciju. Tas bija valodas referendums, kas zināmā mērā uzrādīja vājās vietas un pārbaudīja tautas nervu sistēmu attieksmē pret vienu valsts valodu. Nervu sistēma izturēja, bet šur tur plaisāja. Taisnība ir pašreizējam prezidentam, ka ekspertu komisijai jāpaskatās, vai Satversmē vispār ir vaina. Tas ir kā ar slimnieku – tas papriekš jāizmeklē, tad jāārstē," norāda G.Ulmanis.
Viņaprāt, "tādā atkailinātā veidā pamatdokumentā neko "kaitīgu" neatradīs". "Var būt precizējumi, var būt nostiprinājumi, taču būtībā un pamatvērtībās man nekas neliekas grozāms. Satversme jāanalizē, bet nedrīkst ķerties klāt pie tās laušanas," uzskata eksprezidents.
Jautāts, kāds nolūks ir tiem, kuri liek priekšā plašu Satversmes revīziju, G.Ulmanis norāda: "Šķiet, tas ir tāpēc, ka Latvijas Satversme ir viena no vecākajām Eiropā un "nostrādināta" jau 90 gadus."
Uz norādi, ka viena no jaunpiedāvātajām lappusēm ir, lai Valsts prezidents būtu stiprāks, tautas vēlēts, G.Ulmanis uzsver: "Nedomāju, ka pašreizējā kārtībā ievēlētam prezidentam jādod "stiprākas" pilnvaras. Mēs ar Vīķi-Freibergu parādījām sevi nebūt ne kā vājus prezidentus. Ko vajadzēja, to darījām, viss notika. Drīzāk tā ir savas nespējas aizbildināšana piesedzoties ar "dokuments neļāva", "institūcija tika ierobežota". Kā prezidentam, tā valdības galvam un parlamentam ir pietiekami daudz iespēju sekmīgi darboties un strādāt. Problēma ir tā, ka šodienas politiskā elite ir supervāja. Politiķi – visi kopā. Es skatos, ka pēc manas prezidentūras katrā parlamentā kļūst arvien trūcīgāk ar spējīgiem politiķiem. 11.Saeimā pusei cilvēku vēl jāmācās un jāmācās, līdz viņi kļūs kompetenti kaut vai vērtēt situāciju valstī. Viņi tur iekļuva uz "Rīkojuma nr. 2" viļņa, un nu nākas lemt par lietām, kurās viņi grūti orientējas."